* * *

22.4.05 22:40
nu, tā daļa no tevis, kas man savulaik patika, bija tieši tas "tu pirms 5-6 gadiem", varbūt tāpēc es tik asi izjūtu atšķirību starp toreiz un tagad, un to, kas ir tagad, uztveru kā snobu-skeptiķi. gribētu cerēt, ka man nav taisnība, bet nepazīstu tak, gadiem ilgi neesam runājušies, iespaids par tevi - galvenokārt no SC.
bet jā, džeks ir tīņa prātā, kam nu to labāk zināt kā man (galu galā es tomēr esmu viens no viņa labākajiem draugiem), un nevienu brīdi neesmu noliegusi, ka viņa attieksme ir pusaudziska un kaitinoša. bet viņš trako smuki, t.i., pa īstam un nesaudzējot ne sevi, ne citus. (faktiski tieši tas, ka viņš nesaudzē sevi un nevēlas radīt labu iespaidu, viņu attaisno. un vēl tas, ka viņš tiešām mainās un attīstās, un nekad nevar zināt, ko viņš uzceps nākamo.)
jautājums, protams, ir par to, ko darīt, kad tu vairs nevari atļauties tīņoties - un tam pat nav sakara ar vecumu, drīzāk gan ar vilšanos savā tīņa prātā & apjēgu, ka tā siena, protams, nodreb no taviem sitieniem, bet galvaskauss salūzīs pirmais. tomēr man vislaik liekas, ka līdz ar mesiāniskuma zaudēšanu tu esi pazaudējis arī ticību tam dievam, kuru sludināji (atvaino par reliģisko paralēli) un ticību tam, ka varbūt kāds kādreiz būs īstais mesija - attiecīgi arī ņurdi par visiem, kas atļaujas "maldīties" tāpat kā tu. rupji runājot - konstatējis, ka neesi Mūsdienu Izcilākais Jaunais Dzejnieks Un Literatūras Atjaunotājs, tu nez kāpēc pazaudēji ticību, ka mūsdienās vispār var būt kāds izcilākais dzejnieks un literatūras atjaunotājs. Lai arī fīča ir tieši iekš tam, ka vajag ticēt tādiem kā Kikōne. Pat ja viņi nolūzīs pusceļā (bet kurš gan ir teicis, ka nolūzīs?), tad vismaz būs paspēruši pāris soļus uz priekšu un atstājuši savas pēdas (kas jau ir daudz).
Un tā kopa, ja tā ir tā pati, kas iesniegta semināram, ir ļoti spēcīga, tirpas skrien pār kauliem.

/piedod par garo komentu, pati zinu, ka biju netaisna iepriekšējā gājienā. emocijas, zinies, un ka tik ne pret tevi vairāk kā pret Kikōni ;D