es to sauktu par pašironijas deficītu - ja runājam par kristiešiem. bet šamējiem jau defaultā ironija ir izslēgta

nu nevispārini, ironijas trūkst tikai tiem, kam tās trūktu arī neesot kristiešiem.

jā, tas ir ļoti labs points. un tomēr -tāpat kā, piemēram, jebkuram latvijas gejam ir savs tāds specifisks arodbiedrības touch, tad tāds ir arī kristiešiem. vismaz man liekas, ka ir. nu, tāds līdzīgs ir arī korporeļiem.

nē, es nedomāju tevi :)

es jau saprotu kā tas ir. es gan nepiekrītu, ka bija sektantiska atmosfēra, jo puse bija tā pati prozas lasījumu publika. bet sevī es savukārt saskatu tieksmi ņirgāties par garlaicīgiem cilvēkiem, kas aktīvi pauž vispārzināmu viedokli.

manuprāt pilnīgi viss ir vispārzināms viedokli, jo patiesībā ir tikai jā, nē un nezinu. pārējais ir tikai izpausmes veids, tātad tu ņirgājies par izpausmes veidu. tas ir nežēlīgi.

es zinu, ka tas ir nežēlīgi, bet es nemēģinu to pamatot, es esmu iedomīga un man ir aizspriedumi, tas arī viss. katram ir kāda grupa, par kuru viņš jūtas krutāks.

tiesham?un kada grupa,kurai jutas piederiigs?un grupa - es pats un es?

nežēlība ir arī nožēlojama, tā ir vājuma izpausme.

Jā, bet iedomājies, cik tas patiesībā psihi. Cilvēks vislaik cenšas tik sev pāri, lai iegūtu stiprumu un beigā viņš sev pārticis. Kur tad viņš ir?

tad viņš ir apskaidrots. es dažus tādus pazīstu. protams, sarunām pie kafijtases viņi nav derīgi.

nezeliiba varbut ir nozelojama,bet taa nav vajuma izpausme...

bet vajums pats par sevi nav ne slikts,ne labs...