|
Friday, October 6th, 2006
|
10:15 am
|
| Friday, October 21st, 2005
|
10:39 am
|
|
10:10 am
|
pa drusciņai tas nogalina
sagadishanaas.izjutas - lidzigas.un tomer - citas. citi neko gan never ciet.bet sajuta,ka veru ciet.to boditi,ko sauc par ,es, gribeeju kur iet.gribeju, ko teikt.gribeju,lai dzird.gribeju kluset.gribeju nepalikt.gribeeju, mainijaas.bodite veraas ciet.bodite atputisies.pamekles,kas palicis pari.kas japieved klat.paskatisies,kas plauktos.paskatisies,kas palicis pari pec bezmaksasatdoshanas-dargasiztirgoshnas.novertes zaudejumus un ienjemumus.paskatisies uz sevi.savilks kopaa.rit parit.varbut kad velak.es nezinu,kad izlikt pazinjojumu - ,atverts,.pagaidam - bushu pec 15 min...
http://www.project.lv/bumbum/D.Kay%20and%20Epsilon%20feat%20MC%20Verse%20-%20Honey%20(Ill.skillz%20remix).mp3 (ka jau kartiga blondiine, linku atstaju tik stulbi:D)
|
(comment on this)
|
| Tuesday, October 4th, 2005
|
10:27 pm
|
tik īsā laikā jadomā par tadu īpašību - uzticams... mēs labi pazīstam savus tuviniekus - brāļus,māsas,vecākus...uzticamies.. es uzticējos. un mans vecākais,18 gadīgais brālis sagādaja vienu no sapīgākajiem mirkļiem mana dzīvē... pec viņa viesošanās atklāju kādu pazudušu lietu.štrunts par to lietu...bet sapratu,ka it neviens cits to nevareja paņemt,kā tikai viņš:(nespēju noticēt,ka mani apzadzis ir mans brālis.un labi zinot,ka pajautājot es būtu atdevusi,kā esam pieraduši daudzas lietās dalīties...bet viņš izvelējas nozagt...
www.project.lv/bumbum/Ethiopiques-InstrumentalHeywete.mp3
|
(comment on this)
|
| Monday, September 26th, 2005
|
10:19 am
|
| Friday, September 16th, 2005
|
2:30 pm - šis būs teksts par nesaprasto.šis bus teksts,ko sauc par "problēmu".
|
es domāju.šodien par sieviešu zurnalu cienīgam tēmam.bet, ja tas skāris mani - kā nedomāt par to?cits neviens nesapratīs to tik labi,ka vien es pati,bet kaut kur gribejas to "izrakstit" no sevis.un es rakstu...
šodien lasu tekstu,ko raksta svešs cilvēks.bet es lasu un domāju par sevi...
"Apnicis sanemt mūžīgos pārmetumus, apnicis ka nav mīļuma no viņas puses, apnicis ka katras mazākās problēmas dēļ man zvana vai sūta sms... Uzskaiti varētu turpināt. Ko darīt, vai tik tiešām vienīgā iespēja ir pamest sievu? Ā, Vēl viena iespēja ir, atrast sev "radniecīgo" dvēseli kādā brīvā dāmā. Tik ļoti man ir atsista vēlme uz nopietnām attiecībām ka laikam vairāk nemaz nav iespējams... Zinu ka daži labi mani pazīst ( no potenciālajiem lasītājiem) bet es nevaru vairs to "turēt sevī", kaut ar i-neta starpniecību bet jāizliek..."
ir brīži,kad tev pilnīg vienalga vai lasa svešs cilvēks,vai kāds,kurš tevi pazīst...tev jāraksta,jo tev grūti ar to pašam tikt galka Mums dzīve itin viss gadās.un brīži,kad jutamies labi - mijās ar brīžiem,kad jutamies nelāgi.
pēc dzemdībam es esmu mainījusies un neesmu tā sieviete,kas biju.nu jau mēnesis tā būs pagajis.ar prātu saprotu,ka gribu būt tadai,kāda biju,jo tieši tādu viņš mani mīleja,bet nespēju pretoties būt tādai,kāda esmu shobrīd.atļauties būt - nogurusi,vāja,ātri nokaitinama,neapmierinata ar četrām sienām...bla bla bla... es kaut kur dziļi sevī zinu,kas notiek ar mani.pedējā laikā piekasos par mazako sīkumu,būt mīļai man neviss nav spēka,bet es pat nemaku pateikt - katra zinjaa - esmu kļuvusi vēsaka,aukstāka...un isti nezinu,kādeļ tāda...varbūt pat zinu.tik nezinu vai tas ir tikai vienīgais istais iemesls.jo isi pirms dzemdiibam mans virietis izdomaja pameģinat veco klasesbiedru tusinja ar vienu klasebiedreni ar ko kaut kas vareja but,bet beigu beigas nekas nebija.stripri iereibis.pagajushi daudzi gadi,bet nu tieshi tad vinsh izdomajis,ka japskatas,ka butu,ja butu...nekas beigu beigas nekas nebija,jo saprata,ka nevajag.pats izstastija,kaut to,ka kaut kas ir noticis,kad atbrauca.bet bij tik jocigi - tavs cilveks atbrauc un tu redzi - viņš ir tevi nodevis.lai vai cik daudz darijis vai nesadarijis - tomēr - nodevis.cilveks pat var tev neko neteikt.slept.bet tu redzi... reizee dusmas,aizvainojums,reize domas,ka varbut mums nemaz nav jabut kopaa un nekad nav bijis jabut...un tadaa gara.domas par to,kas vareja but,bet nebija man pashai.par to,ko esmu ierakstijusi un atstajusi pagatnee.lai tur tas paliek.un nevilkt araa. es nenosodu.es nezinu,ka rikotos pati.es tik domaju par to,cik ļoti mes mīlam un cik ļoti svarīga vai ne tik svariga maums ir uzticešnas un saprašana par to,kas ir uzticība... godigi sakot - lai arii bija tikai kaut kas pa daljai un meginajums - paskatities,es jorpojam tam neesmu tikusi pari.viss krustam skersam ir izrunats,bet tomer... paliek šaubas,šaubas,šaubas,šaubas...reiz ieguto uzticibu var ļoti atri pazaudet un nekad neatgut... un varbut uzvediba pec dzemdiibam ir cieshi saistita ar to. jo es,lai ar esmu piedevusi,saprotu,ka nekad nespeshu vairs otram uzticeties ta ka lidz tam.lidz ar to ir gruti but miljai,jaukai,laimigai,ja tevi tomer tas grauzj ik pa laika,kad neviljus to atceries.piedot var,bet aizmirst ir gruti... bet aprakstitais baigi lika man pashai par daudz ko padomat...
un vēl.es domšju par to klases biedreni.kura zināja,ka eksistē viņam sieviete,kas teju dzemdēs vinjam bērnu,sež un uzticigi gaida majās. vai viņš un viņa tobrīd domaja,ka reiz dzīve var būt ta,kas gaida un, ko pieviļ un tas kurš gaida,bet ko pieviļ? tu apstajies.tev šķita - laikus.bet arī tas meģinajums sāp.un tagad sagrautais uzmanīgi jāceļ augšā. bet es nekad vairs nespēšu uzticēties līdz galam arī tam,ko mīlu... jo lai vai kas butu reiz bijis un nebijis.tā ir pagatne.līķus nevajag kustināt.tie ilgi smird...bet tik gruti,ja to izdarijis cits un tev jadzīvo tajā smakā....
piedot ir vieglāk,bet aizmirst... Dievs vien zin,cik ļoti es gribetu būt tā,kas biju...Dievs vien zin,cik ļoti gribētu to mieru,ko reiz biju atradusi...
http://www.project.lv/bumbum/Laika-Good%20Looking%20Blues-a-single%20word.mp3
|
(4 comments | comment on this)
|
| Wednesday, August 24th, 2005
|
7:43 pm
|
|
7:27 pm
|
ir jādzīvo visupirms sev....
neskaties atpakaļ,neskaties, es sev saku, un eju neskaties lejā,neskaties, es sev saku, un eju neskaties uz priekšu,neskaties es sev saku,un eju atpakaļ bija, lejā maz ko ieraudzīt, priekšā pārvērtēt
skaties sevī
tik ļoti no daudz kā baidoties, to visu var pazaudēt viegli un es sāku baidīties baidīties...
http://www.project.lv/bumbum/04%20-%20Vargas,%20Chavela%20-%20Paloma%20Negra.mp3
|
(comment on this)
|
| Monday, August 22nd, 2005
|
1:07 pm
|
ik pa laikam es par to atkal iedomājos.un neko tur nevaru sev padarīt.labprātāk par to neatcerētos.jo - kas bijis - bijis.dažā brīdī jau man šķiet,ka viss ir kārtība un esmu spējusi piedot,aizmirst.bet ir brīži,kad domas uzrodas un neliek mieru.tu domā,domā,domā.ko?tā isti neko...acīm redzot,ir kas vēl palicis,kadeļ manī nav tā miera,kas bija reiz. laikam jau man tas sāpeja vairāk,kā jebkad būtu iedomājusies....ļauj man ar to tikt galā pašai...
bet es uzticos...
http://www.project.lv/bumbum/04-trail_of_dead-counting_off_the_days-esc.mp3
|
(comment on this)
|
| Sunday, August 21st, 2005
|
9:23 pm
|
kāpēc cilvēki nemāk būt laimīgi ar to,kas viņiem dots?
***
ja es tev ko saku - nedari,tad tikai tāpēc - lai tevi pasargātu.bet varbūt mums nevajag otru sargāt no tā,kur viņš pats grib kļūdities?
|
(2 comments | comment on this)
|
| Sunday, July 17th, 2005
|
9:53 pm
|
| Sunday, July 10th, 2005
|
9:55 am
|
| Tuesday, May 3rd, 2005
|
9:43 pm
|
viņa dzied to pašu,ko es.pil.pil.pil.pil. skaņa. lietus. pa pilieniem ietek nojausma. vējš kaut kur slēpjās.ir tik tīra tava balss.
es kaut kur sadalos mazākos dalāmos.es varbūt biju.es varbūt esmu.kaut kur.
|
(comment on this)
|
|
9:30 pm
|
...tadēļ,ka katrā krustojumā mēs mirstam un dzimstam citi...
|
(comment on this)
|
|
8:58 pm
|
dumakā izplēn. uzelpo gaisu. iekrīti.pazūdi.
ko gan tu meklē?sevi?
reizēm es neticu izbijušajam.neticu esošajam. bet nevaru neticēt tam,kas būs.
visas domas satek renītē.pilns.izlej.un satek.izlej.satek.izlej. ...
viss,kas ir...
es neko nepazīstu.un sevi.viss tik jocīgi svešs.un es jūtos tik ļoti sena.
muzika mani aizved citā dzīvē.es tur varēju būt bijusi.un varēju nebūt.es varēju runat gudri.tik pat, cik negudri.un varēju nerunāt.es varēju saukties citadāk.varēju būt bez vārda.varēju būt ar.mums pašiem ir svarīgi nosaukties?
man nav identitātes. esmu viss un neesmu nekas.
|
(comment on this)
|
| Sunday, March 27th, 2005
|
9:19 pm
|
Tā,kā kāds "gudrinieks" bija pacenties nonest visu project.lv,domājot,ka paveicis ko ģeniālu - zemāk minētie linki uz muziku nedarbosies.varbūt kaut kad....
|
(comment on this)
|
| Sunday, March 6th, 2005
|
7:56 pm
|
palecamies.izpildam pietupienus gaisā.nokožam sauli un mākoņu desiņas.ieelpojam kustību un ... nu nāc. ko skaties? ceļa nav. skraujam čībiņas grēdā.uzkurinam ziemas segas.uzraujam bezritmisku dziesmiņu par skaistu dziedāšanu. es gribu tevi savā darziņā! man nav mersedesa.man nav kleitas ar dekoltē.kažoks pastaigājas un mirst pats savā dabiskākajā nāvē. a ko es?a ko es? pastaigājos. brienu sniegā un gaidu vasaru.lāči vairs neguļ.iznāk kaulaini un lūkojas pēc ēdamā.spēku!spēku vajag! klausos ar ausi.dzirdu - iekšā burbuļo. šogad būs ražīgs gads. palecamies.izpildam pietupienus....
http://www.project.lv/faili/Music/pinpoint.mp3
|
(comment on this)
|
| Tuesday, March 1st, 2005
|
6:06 pm
|
hmm,par iepriekshejo ierakstu runājot.tas gadījums man izraisīja pavisam citas pārdomas. reizēm tu pats zini,ka sēdi kaut kur un nekas nenotiek.bet zināma mēra un kaut kādu iemeslu dēļ ir izdevīgi sevi mānīt.tu sēdi.it kā ir labi.it kā nav labi.tu esi uz vietas. un tad cinīts.apgāzies.sēdi un domā. zini,ka tā jau esi sēdējis citkārt, nu ko es izdomāju? tikai to,ka patiesība jau labu laiku neko nedaru sevis labā.zināmā merā pašplūsmā eksistēju.teku.teku.teku.
es pat nebildēju. es fiksēju jebko,kas nepieciešams,lai sauktos - izpildīts darbs.bet tajā nav nekā no manis. es sen neesmu bildējusi kaut ko,kur varetu sev teikt - citi neredzēs - bet es tur esmu.
es tikai vēroju.esmu un reizē neesmu nekur.
varbūt ir tikai ziemas miegs?varbūt drīz būs citādak?
http://www.candycactus.net/mp3/ae.mp3
|
(2 comments | comment on this)
|
|
3:30 pm
|
reizēm es jūtos bezpalīdzīga.līdzigi,ka situācijā šodien,kad pec slimošanas devos atprasīt koleģim zibspuldzi,ko biju palienējusi.iedevu pagajuša nedēļā uz vienu vakaru,bet pec tam apaukstējos un slimoju mājas.pēc norunas bij tai jabūt atstātai,bet nebij.it kā loģiski - man tapat nevajag un viņš turpina lietot.bet zinot,ka esmu atgriezusies - tomer neatdeva,bet turpinaja lietot.kad nokēru pašu - jā, tūlīt atdošu.bet esot tur kas tur janobildē.pec tam ienes.noliek un aiziet aizcērtot durvis.kašķīga sieviete būdama - prasu,kādēļ cirti durvis.un sak birt frāzes,kā - "tu nemaki bildēt,bet es maku","paradi kaut vienu labu savu bildi","nav ko slimo","fotogrāfiem nav jaslimo"... varētu neņemt neko vērā.mazums,kas cilvēkam atgadījies un sagajis uz īso,kad pateicības vietā par izpalīdzešanu tu saņem frāzes,ka vispar neko nemāki. bet es saku domāt. par to,ka es nekad ar neesmu mācējusi bildēt.un neesmu domājusi,ka to māku darīt.bet visu laiku mēģinājusi saprast - kā.mēģinājusi darīt. bildes.nu varbūt man nav arī nevienas labas.es par to nespriežu.un manuprāt,fotogrāfi paši nesaprot,kas ir laba fotogrāfija.arī es.
varbūt es kļūdos....
http://www.candycactus.net/mp3/macba.mp3
|
(5 comments | comment on this)
|
| Sunday, February 20th, 2005
|
4:28 pm
|
|
|
|
|