hmm,par iepriekshejo ierakstu runājot.tas gadījums man izraisīja pavisam citas pārdomas.
reizēm tu pats zini,ka sēdi kaut kur un nekas nenotiek.bet zināma mēra un kaut kādu iemeslu dēļ ir izdevīgi sevi mānīt.tu sēdi.it kā ir labi.it kā nav labi.tu esi uz vietas.
un tad cinīts.apgāzies.sēdi un domā.
zini,ka tā jau esi sēdējis citkārt,
nu ko es izdomāju?
tikai to,ka patiesība jau labu laiku neko nedaru sevis labā.zināmā merā pašplūsmā eksistēju.teku.teku.teku.

es pat nebildēju.
es fiksēju jebko,kas nepieciešams,lai sauktos - izpildīts darbs.bet tajā nav nekā no manis.
es sen neesmu bildējusi kaut ko,kur varetu sev teikt - citi neredzēs - bet es tur esmu.

es tikai vēroju.esmu un reizē neesmu nekur.

varbūt ir tikai ziemas miegs?varbūt drīz būs citādak?


http://www.candycactus.net/mp3/ae.mp3