Dīvaja es gribētu būt. Šodien gāju garām i sagribēju.

Kas gan var būt vēl garlaicīgāks, kā būt par upi. Milzīga atbildīga un garlaicība.

garlaicība???!!!!!????

ja vien upi nesauc vēršāda. kāda garlaicība? caurām dienām tevī plunčājas zivis, iespējams, pat kādā alā iemetas vēzis. upē aug visādas puķes un zāles. tad vēl ir burbuļi un kurkuļi un vardes un smiltis un pat atvari. un konservbundžas arī - upe, tas ir vesels stāsts, kas nebeidzas pat tad, kad upe izžūst. nē, upe tas nemaz nav garlaicīgi!

Esot pie upes ir sajūta, ka upe tevi uzrunā stāstot par milzīgo bezcerību un garlaicību. Kur upe jūtas pilnībā bezspēcīga ko mainīt. Un tie ūdeņi, kurus viņa nes vieniem un tiem pašiem saimniekiem visu laiku. Gluži kā ostu vergs.
Bezspēcība, garlaicīgums un bezcerība.

Un dzīvnieki visādi pie upes nāk padzerties.

Gribu būt upe bez aizsprostiem.

Pie aizsprostiem var atpūsties:) ūdenskrātuvēs pagulēt...

Sasmirdēt;)

nu gan jums te tēmas! es gribētu būt viss tas pats, kas jūs, tikai divreiz vairāk

Es gribu, lai man ir salas!

ja salas, tad peldošās. varbūt gribi arī gārņus?;)

Varbūt tuneli?

a es negribu beigties jūrā. gribu nebeigties

upe jūrā nebeidzas, viņa savienojas un turpinās:)

uzprasi upei - jebkura tev pateiks, ka jūra nav nekāda upe.

uzprasi upei, - jebkura Tev pateiks, negrib mūžīgi plūst un plūst, bet grib ieplūst un saplūst.

bet tu paklausies - upe ir upe un jūra ir jūra. da viss ir jūra, ja tā.

da viss ir ūdens, ja tā:)
visa šitā muldēšana:
patiešām - ūdens.
:)

jā, mazliet, bet
dzelzs cērt dzelzi, ja atkal tā;)

būt par pīļtēviņu upē

pīļtēviņš. te viņš ir un te viņš nav. ar upi - citādi.

to be or not to be..

bī, bī:)

(to pee or no to pee)

Tas esmu es, kas te rupjības domā.

omatoko

es varu gribēt būt tikai tāda upe, ko esmu redzējusi

toties ar - ooo! - ūdenskritumu

Nekādus kritumus, nekādus atvarus, ja nu vienīgi spēcīgas zemūdens straumes...

hm... varbūt gribi būt par dzirnavu dīķi?

Vai tiešām tu nesaproti!? Plata, rāma, spēcīga straume! Ka otru krastu neredz! Kuģi iet, tvaikoņi! Tū-tūū! Migla no rītiem! Bākuguņiu naktīs!

Dīķis, bļin.

eu eu nīla, nelamājies, lūdzu, ar slimniekiem. pielaidīšu tvaikoni!

man jau ir piemeties tvaikonis... šovakar:)

ljoti apdomiigi

Pulksteņupīte, Brasa vai Maizīte. Izaugu mežā ar mazām upītēm.

Un šitas arī.

Es gribu būt plata, rāma, bet spēcīga

Pastāsti par garšu un smaršu, par siltumu un dzidrumu. Pastāsti sīkumus. Būtiskos :)

Sieviete upē.
Upe tek strauja un līkumaina, krauju krastu ieskauta. Krituši koki vietām šķērso straumi, saknes slejas debesīs. Milzums dunduru.
Upe tek strauja, bet gaiss, blīvs un tveicīgs, stāv uz vietas. No ūdens un gaisa berzes upes spoguļos šķiļas baltas dzirksteles. Sieviete stāv ūdenī līdz krūtīm, upes vidū, brūnā straume vēsi glāsta. Dzirkstis iemetas matos, un tie uzliesmo sārti. Tā varētu stāvēt, līdz upe aizsalst. Kājas grimst smiltī, apsakņojas.
Upei aizsalstot, ap sievieti izveidojas lāsmenis.
Bet sals vēl tālu. Tagad – brūns, medains, pelēkbrūns, visi zaļie, debeszils. Pietrūkst kā tumši violeta. Ultramarīna zvaniņi upes krastā pa gabalu nemaz nav saredzami.

:)

kā garšo šī upe? kas tajā dzīvo?

saldi un pēc dūņām
upe ir sieviete

vīrietis būtu u-pis?

banalitāte, protams, bet vīrietis būtu ezers vai okeāns. vai tas pats minētais dīķis:)

Avots un strauts. Akacis varbūt. Aka nē.

vīrietis, protams, ir krasts
un vienmēr - labais

pie sliktajiem krastiem taču neviena upe negribēs pieglausties

labs vīrietis ir abi krasti! Kas gan ir ue ar vienu krastu?...
vai varbūt sievietei vienkārši vajag divus vīriešus.

sieviete upe, viirietis okeaans - taapat kaa kaiju viiri ir kaijaki, vaarnu - kovaarnji, bet krauklji dziivo 300 gadus bez sievaam un rodas no olaam .. /

Skuka, kāds ir sausais atlikums?