tāda ar biš nobrāztiem celīšiem ir

veca nee, bet taada, kura zina, kas notiks

Precīzi manas domas.

pēc sanopietnējušas šķelmes.

Pēc mazas nīgras meitenītes, manuprāt.

pagaidām vistuvāk! tikai - no kā tas nīgrums, ja biju tik ļoti laimīga bērnībā? izņemot bailes no nāves?

Nav jau jābūt nelaimīgam, lai būtu nīgrs.

Ir tāds bērna cēlums tavā sejā.

te es stāvu un dariet ar mani, ko gribat?
vai: es jums redzu cauri?

drīzāk - jūs domājat, ka es neko nejēdzu, bet es patiesībā visu saprotu un kādreiz par to uzrakstīšu.

un nemaz neizskatās, ka es saku "pišaties dirst"?

Manuprāt, nē. Bet ja tu ļoti uzstāj, ka tāds bija motīvs ....:)))

Ne tā agresīvi, bet pavisam mierīgi un nosvērti? Ne? Ejiet jūs.

Es jau teicu - cēli :)

peec mazas "nu-ko-tu-te-fochee" meiteniites

arī:)

tikai tagad gribas saskatīt ko vairāk...

ai, beidz, viena mana izbijusii pazinja (ar kuru no kopaa aizlaidaas viens mans bijushais draugs pasaulee laimi mekleet) meedza lietot vienu rupju teicienu - "nav ko d**** smadzenes mekleet"

Atkarībā no tā, kas rakstīts blakus.

drausmīgi prātīga un pašapzinīga un biku mīloša

izskatēs kā piečurājusi bikses

cik tu esi iepriekšparedzams. pie tam tā nemaz nav - bikses piečurājuši bērni izskatās pilnīgi citādi.

nu tad kakas

kā tad izskatās piečurājuši?

Piečurājušie izskatās vai nu ļoti pārsteigti (jo tas vienmēr nāk negaidīti, nupat taču it kā nemaz nevajadzēja!) vai briesmīgi saniknoti, hstēriski.Bbet kakas viņi parasti vispār nepamana.

nez kāds bija šleseris

viņam varbūt nebija problēmu.

pēc "tad šitāda ir tā pasaule? nu vai ziniet!"

jā, pēdējais teikums

pēc Antona;)