man bija svarīgi dzirdēt, ka esi atbraukusi dzīva

a spoku mašīna bija pirms tevis vai aiz tevis?
kastaņedam bija tāda vieta (vienīgā, ko atceros) - šie brauc ar donu Huanu naktī ar mašīnu un redz, ka tālumā viņiem seko kādas uguntiņas. dons Huans saka - redz, kur Nāve dzenas tev pakaļ. pēc brītiņa uguntiņas pazūd un Karloss nosmej - atpalika! bet dons Huans piebilst - Nāve nekad neatpaliek, tā tikai reizēm izslēdz ugunis...

Kastaņeda jau visu izdomā
Bet pa īstam bija tā, ka šie brauca man astē kādus 80 km, mierīgi, ar distancīti, ar maniem 110 km. Un te pēkšņi au krietni aiz ugāles piebrauc man ļoti tuvu, nu pavisam pakaļā:) Un spīdina savus lielos uguņus. Domāju grib apdzīt, sāku brauk lēnāk - šie ar lēnāk. Nu - braucu kā braukdama. Te uzreizīt šie - hop - man garām, un bliukš - priekšā apstājas (bet ne šķērsu, paldies dieviņam). Gandrīz virsū uzskrēju. Stāv, bet ugunis neizslēdz, neko. Tomēr izskatās, ka tālāk nebrauks. Bet vieta tāda apgaismota (to es vēlāk iedomājos), kurā var redzēt, kas mašīnā sēž. Tanks tur nebija, piķis zina, kas tās par gaismām. Nu es čincīnu šiem garām atkal. Kā es garām, tā šie duj! garām man un šusē prom ar 140 pēkšņi. Pēkšņi tāda steiga siem uznākusi. Es ko - es pakaļ. Jo jāredz, kur ienaidnieks paliek. Tā drošāk. Citādāk ielīdīs kādā ceļa līkumā, un tur mani sagaidīs. Bet - netieku līdzi, ceļš tai posmā līkumains, es uz līkumiem tā prātīgi, šie nesas kā velni. Arvien tālāk un tālāk tās sarkanās uguntiņas. Un uzreiz vienā vietā - nav. Nav un viss, pazūd, it kā nekad nebūtu bijušas. Ietēmēju uz to vietu, piebremzēju - vai kāds sānceļš tur ir. Nav. Tikai melna sliede uz asfalta noved no ceļa nost un pazūd ... lauka, mežā... Kur nav ne takas, ne kā. Pilnīgi nekā.
Tā arī pazuda.
Bijai bailes - domāju (ha) - apbrauks mani pa mežu un izleks kaut kur priekšā. Vai pagalmā sagaidīs:) Nesagaidīja. Kaimiņiene bija sildītāju ieslēgusi, mājā silti, tīrs, izkrāvu mašīnu, uzliku mūziku. Laime pilnīga. Grāmatiņu palasīju un aizmigu. šodien (gandrīz kā tai stāstā) pidžamā apkārtni apstaigāju. Sēnes meklējot. Nav sēņu. Nu jāiet laikam pārģērbties.

Esmu pats braucis spoku mašīnā. Tas bija taksometrs. Ar pilnīgi maniakālu šoferi pie stūres. Naktī. Pa šauru un līkumainu, tomēr asfaltētu lauku ceļu. Nepietiek, ka viņš brauca kā negudrs, viņš brauca pa pēdām mazam sarkanam džipam ar baltu dermatīna jumtu. Un brīžiem likās, ka sāks to mazo mašīnīti stumt. Pats dīvainākais bija tas, ka džips nekur nenogriezās, bet brauca tieši turpat, kur mēs. Iegriezās māju ceļā. Iebrauca pagalmā. Abas mašīnas apstājās. Es atvēru durvis. Skaļi sisināja sienāži vai cikādes vai kas nu tie ir. No džipa izlēca mājas saimniece un metās lamāt takša šoferi. Viņa seju raustīja tiks, un viss, ko viņš speja, bija murmināt - es jau 20 gadus braucu, bet nevienas avārijas. Biju atbraucis. Un tā nāca miegs, ka gandrīz aizmigu pie galda.

Tagad mana K brauc spoku mašīnā - taksī - vecā Volgā ar gāzi bagāžniekā (smirdot līdz vēmienam) un kailu meiteņu fotogrāfijām uz paneļa. Vēl kā īpaša fīča tur ir vecs vecs dambretes komplekts ar austrumniecisku 1001 nakts pasakas motīvu uz vāka. Laikam domāts, ja pasažieriem paliek garlaicīgi, var dambreti uzspēlēt. Bet tas ir cits stāsts. Ļoti interesants, starp citu.
Viens vīrs iesēdies pie viņas tā pat vien, padomus labus iedot. Par velti. Tāds Āģīša boss. Ti takaja krasivaja, a glaza ta kakije. I na takoi mašiņe jeģeš. Ķebe mašinu nada noviņkju, hoķ ģeņeg zaimi, a potom svaju kļienturu zaveģi. Kto s taboi ņepajeģet? I ja pojedu. I ģela poidut.

Par šoferi brauc, aizmirsu piebilst.
Vari pēcpusdienā pie Āgīša takša pieturas petusēt, par brīvu līdz Tavai vietai aizvedīs:) vai kur citur.

Maksa par braucienu ir viens stāsts par Āgenskalnu. Vai sevi. Vai da jebko.

par brīvu jo nav mans - nav žēl

Ko man, Dievs, bija darīt? Rainis bija Kastaņolā, es - Āgenskalnā.
no E.Smiļģa galda runām

Mašīnas, kas brauc ar gāzi, nesmird pēc vēmekļiem, bet pēc vārītiem svaigiem kāpostiem. :) Arī tas vismaz manā izpratnē nav kompliments.

Nē, tas vēmiens nāk šoferītei

Par tām meitenēm uz paneļa. Drausmīga skrobe, ka tā arī nekur neesmu manījis iemūžinātus, piemēram, satiksmes autobusu šoferu interjerus - ar tiem bārkstainajiem vimpeļiem, nozīmītēm, vāzītēm u.tml. A tagad tas jau gandrīz iznīcis.

Skuka, paskaties vakarā Marsu, vēl jau var redzēt, bet vispār viņš baigā ātrumā teš prom un ar katru dienu paliek aizvien mazāks. Sarkans nav, ir oranžs. Ap pusnakti redzams dienvidos, kādus desmit cm pa labi vai pa kreisi no mēness, tonis silts, spodrs, ne tāds kā citām zvaigznēm, atgāžot galvu. Kaimiņš mums te atvedis teleskopu, tādu ledusskapja lielumā, bet no tā lielas jēgas nav, tikai tie krāteri drusku iezīmējas. Vot.

vai tik tu kaut ko nejauc? krāteri bija uz mēness. uz marsa bija kanāli! :)

jā, jā, vajag taču kaut kā ar savu erudīciju nozīmēties! man tie ir Krāteri, aptieka, Krāteri, bet iegarenie!

Noskaidroc - karmabanda ir zīmulis :)
Un tu, ronīti, kas esi?
Tu esi kanālo krāteru pētniex.
Un nemaz neizvairies, zinām mēs Tevi.
Forši ka ir uz ko naktī skatīties ar teleskopu. :)
Es labāk esmu kaut kur tuvu kādam kas ir vēl tuvāk.
:)

"kanālo krāteru pētniex"! Izbeidz tās savas jēlības!
Starp citu, Tu man ļaunprātīgi esi nozadzis plakano akmentiņu, kas bija iemontēts stieplē!
Un ar to tuvu/vēl tuvāk vari nemaz nezīmēties, man pašam ir (kanālais krāteris un teleskops).

un sarkanā planēta arī, protams

un vispār man liekas, kas tas viss ar to marsu ir mārketinga triks! kā ar pēdējo izpārdošanu. gan jau būs vēl kādu reizi! ja ne marss, tad kaut kas cits, bet noteikti būs!

Neesmu nozadzis - tas pie manis stāv un gaida Tavas treknās mazās roķeles, kuras stiepsies tam pretīm un mazu niknu ačteļu aplūkots ieslīdēs kabatā!
Vo.

1.55
48.5