mana iekšpagalma pretējā māja ir patālu, sejas saskatīt nevaru, bet man patika reizēm vakaros virtuvē, ieslēdzot tējkannu, pakavēties un pavērot tur izgaismotos logusun siluetus. pirmajā stāvā viņiem ir ēdamistaba, tikko pēc ievākšanās ciemiņi bija vai katru dienu, man šķita, ka tas galds ir nedaudz vecmodīgs, bet logi līdz grīdai un glīti kalti režģīši balkona augstumā man ļoti patīk. otrajā stāvā ir dzīvojamā istaba ar lielu dīvānu un tv; viņi tur vienkārši zviln. reizēm kaut kas noplaiksnī, laikam žurnāla glancētā virsa, pāršķirot lapas. pirms nedēļas viņi arī piekāra aizkarus. bet nomoda stundās un tad, kad viņi ir mājās lielāko daļu tie tāpat ir aizspausti uz malām.

veci paliek

nēnubet jūs abi ar anonymousu esat burvīgi :)

(bija grūti izdomāt, pie kura no ierakstiem atstāt komentu)

Man pretējās mājas ceturtā sāva logā ir bārdains vīrs, kurš vienmēr ir pie sava loga, kad es eju pie savējā pīpēt (man pārāk salst, tāpēc uz balkona eju pa retam).
Un viņš aizpīpē otro, ja pie loga stāvu ar brūtgānu. Un reiz, kad joka pēc sākām turpat bučoties un izvest etīdi par mīlēšanos, bārdainais vīrs pasauca sievu (es tā gribētu to sievieti saukt) un viņi abi skatījās, kā mēs izģērbjamies un pēc tam, uzsmaidot, aizrullējam žalūzijas.

Rajonu burvība.

Man ienāca prātā, ka viņi varētu būt kaut kur Cibā un rakstīt par jaunajiem aizkariem:)