o jā, šitais reāli besī ārā

vo vo!

"Iztaisīšanās par alkoholiķiem" ir domāts tā, ka cilvēki tēlo alkoholiķus, bet īstenībā dzīvo pilnīgi normālas dzīves? Vai vienkārši tas, ka cilvēki, kuri daudz dzer, apraksta savus dzertiņus un izliekas dzērāji? Jeb tas, ka cilvēki vienkārši dzer un to nostāda par kaut kādu krutu dzīvas jēgas piepildošu būšanu?

jā

hm

khm, khm

negrbas pat komentēt. tu nepiederi tiem, par ko runāju, jo reāli diskutē ar sevi par dzeršanu, tā samērā nemāksloti. bet vispār - mans ieraksts attiecas uz pirmajiem (pat ja vi'ņi nedzīvo "pilnīgi normālas dzīves", tad ir tālu no tā, ko var uzskatīt par alkoholismu, un pie tam ar šo diagnozi mēģina piesaistīt publikas uzmanību) un arī trešie. Kas izriet no pirmajiem. Otrie ir nevainīgi, jautri un nekaitīgi iedzērāji.

ai, nu kopumā "jā", kā teica dienasgrāmata. es sākumā pārāk sarežģīju atbildi.

Bet otrie var pārvērsties pirmajos vai trešajos, kas mani reāli atbaida. (Un kas arī mani, cerams, no tā visa izglābs).

Citādi nav daudz ko teikt. Gribēju tikai dabūt sīkāku paskaidrojumu par domugājienu, un to arī saņēmu. (Tomēr savu prieku, ka nepieskaiti mani pie tiem, par ko runā, neslēpšu.)

nejauc dzērājus ar alkaholiķiem

lai nu, bet tos es satšķiru. tāpē arī šis posts.

sorī, šis bij domāts ģenerālim, kaut kā pele ne tur aizrāpoja :)

nē, visvairāk besī "liktenīgās sievietes"!

nē, tās tik ļoti nebesī, jo nekonkurē ar mani - nekad neesmu iztaisūjusies vai bijusi liktenīgā sieviete.

dooh

ha.

Vai ne?

riktīgi. Femme fatale (literalis)

:)

nedomāju, ka tur kāds diži iztaisās. t.i., ja iztaisās, tad tā arī visdrīzāk ir. veseliem ļaudīm šādas tieksmes nepiemīt. ja nu vienīgi gadās kādi ārkārtīgi reti izņēmumi.

veseli ļaudis jau sen vienkārši ir beigti, pagalam, miruši un nosprāguāi

par alkoholiķiem pārģērbušies cilvēki, kas iet budēļos?

Bet dzūvie iet veļos

trick or treat!

nē, tomēr visvairāk iztaisīšanās par māksliniekiem. kaitina.

jā, kas kuram tuvāks. iespējams, visvairāk kaitina tās jomas, kurās pats pretendē uz balvu, bet neesi par sevi īsti drošs.

vispār šitais skan tā viedi.

bet vispār, es tiešām esmu novērojusi, ka spēlēt alkoholiķa lomu pēdējā laikā ir diezgan modīgi.

vienkārši visi baidās patiešām būt alkoholiķi. Mamma jau visiem ir mācījusi, ka īsts alkoholiķis jau nekad neatzīstas, ka ir alkoholiķis, tāpēc arī visi cenšas pēc iespējas ātrāk publiskot savu dzeršanu, lai sevi nomierinātu un paglābtos.

Tam es gan nepiekrītu. Lai gan mana domāšana jau noteikti ir dažādu iemeslu dēļ sadirsta, es labāk būšu godīgs pret sevi, nevis meklēšu racionalizācijas. Šobrīd dzeru tik daudz un tik bieži, ka pie alkoholiķiem varbūt esmu pieskaitāms, un man nav ne jēgas to slēpt, ne ar to lepoties. Dzīves fakts, kas patreiz ir patiess. Un viss. Ne vairāk, ne mazāk. Un tāpat zinu, ka savējie sapratīs.

Kamēr pats pret sevi patiess esi, tad esi tāds, kāds esi. Ja sāc sevi pazaudēt, nu, tad nu gan ir jāmeklē risinājumi.

Būt godīgam pret sevi manuprāt ir viens no svarīgākajiem indikatoriem, ka ir okey. Jo tomēr, lai arī tas ir pārāk vienkāršoti, es piekrītu domai, ka alkoholiķim nav raksturīgi atzīt, ka viņš tāds ir.

hmm.. mani vienīgi uztrauc tas, ka tajā brīdī, kad alkohols sāks kontrolēt mani, būs jau par vēlu. man ir vienalga kā to nosauc, es to sauktu par alkoholsmu. un ja dzeru 3-4 reizes nedēļā, vientulība varētu būt sinonīms alkoholismam.

bet vispār, kad tā padomā par šo, kaitina cilvēku iztaisīšanās per se

kas ir se?

per se = kā tāda

tfu, es taču to zinu, bet izlasīu "par se"

nu lūk, visiem kļūmju rīts

:D