esmu novērojis, ka pēdējos gados ir kļuvis daudz populārāk runāt un būt atklātam par saviem personīgajiem pārdzīvojumiem, problēmām un garīgo veselību. protams, līdz ar to ir arī pieaugusi apkārt esošo cilvēku empātija un spēja to uzklausīt savus līdzcilvēkus. man tas ļoti patīk. pat mazliet šķiet, ka mēs kā sabiedrība esam kļuvuši mazliet nobriedušāki.
ja salīdzina, tad iepriekšējo dekāžu popkultūras virzieni ir saturējuši vismaz kādus toksiskus elementus, pat tie, kas sevi ir pozicionējuši kā visus iekļaujoši utt. vienmēr cilvēkiem ir bijusi kaut kāda tieksme sevi apliecināt uz citu rēķina, citus noniecinot, izsmejot, apspiežot.