Emīls Skrīks

Jaunākais

20.11.19 00:15

pacel rokas
izplet kājas
noliec galvu
aizver acis
atver muti

izroc
iekāp
klusē
mirsti.

2.11.19 23:47

esmu novērojis, ka pēdējos gados ir kļuvis daudz populārāk runāt un būt atklātam par saviem personīgajiem pārdzīvojumiem, problēmām un garīgo veselību. protams, līdz ar to ir arī pieaugusi apkārt esošo cilvēku empātija un spēja to uzklausīt savus līdzcilvēkus. man tas ļoti patīk. pat mazliet šķiet, ka mēs kā sabiedrība esam kļuvuši mazliet nobriedušāki.
ja salīdzina, tad iepriekšējo dekāžu popkultūras virzieni ir saturējuši vismaz kādus toksiskus elementus, pat tie, kas sevi ir pozicionējuši kā visus iekļaujoši utt. vienmēr cilvēkiem ir bijusi kaut kāda tieksme sevi apliecināt uz citu rēķina, citus noniecinot, izsmejot, apspiežot.

12.9.19 22:55

also, jautājums. cik augstprātīgs es jums šķietu, spriežot pēc mana rakstības stila?

12.9.19 22:37 - par līdzcilvēkiem

esmu pamanījis, ka dažreiz mani lēmumi un darbības ir šokējuši kaut kādus man pietuvinātus cilvēkus (tādā ziņā, ka viņi ir bijuši pilnīgi pārsteigti par šādu manu rīcību). parasti šīe lēmumi un rīcības ir no manas puses jau ilgāku laiku plānoti un pārdomāti, līdz ar to es bieži esmu pārsteigts par citu cilvēku pārsteigumu. galvenais cēlonis tam, manuprāt, ir tas, ka es nemēdzu citiem (tai skaitā sev vistuvākajiem ļaudīm) atklāt savas pārdomas.

vēl es esmu pamanījis to, ka, līdz ar to, ka es īsti nepārrunāju savas personīgās sajūtas ar citiem, dažādi cilvēki dažādās situācijās saka, ka es kaut ko nesaku līdz galam (ļoti iespējams) vai arī tas, ko saku, nav tas, ko es patiesībā domāju (tā gan visbiežāk nav taisnība).

1.8.19 01:25

klusums starp notīm sagrauj pasaules.

26.1.19 23:58

Šķiet, ka jo labāk man dzīvē iet (prāta stāvokļa ziņā, protams), jo vairāk es gribu pazust no visiem, ko mīlu un sēdēt istabā mūžīgi.

26.10.18 02:37

ir divi naktī
un mans prāts rāpo pa sienām
kaut kur man aiz muguras

pulkstenis pie sienas
tikšķ un rāda bez četrām deviņi
tā tas rāda jau vismaz mēnesi


kaut mūžīgi mūžīgi varētu būt
bez četrām deviņi

15.10.18 23:47

es vienmēr esmu pārāk noguris vārdiem.

2.10.18 00:02

bet, vispār, nē, man iet tīri labi. pēdējā laikā ir salīdzinoši maz brīžu, kad gribētos nodedzināt kādu ēku, kurā pats atrodos (garīgi, protams). to ļoti labi parāda fakts, ka pēdējā pusgada laikā neesmu izdarījis neko nozīmīgu.

1.10.18 23:27

mans sienas pulkstenis jau vairāks nedēļas ir pussprādzis un rāda sazin kādu laiku un es negribu tam nabagam nomainīt bateriju un navig nevajag ar

1.10.18 21:50

bet vai man būtu kaut kā īpaši jāuztver tas, ka spēju rakstīt tikai tādus dzejoļus, kuros iznīcinu sevi un visu, kas ir man apkārt?

3.9.18 23:02

nevainīgā sejiņa, kas uzprasās uz lauztu žokli

17.8.18 22:59

Man ir ļoti grūti asociēt sevi ar to organisko vielu kopumu, ko sauc par manu ķermeni. Iemeslus tam aptuveni nojaušu, bet tie nav būtiski.
Man daudz labāk patīk pielīdzināt sevi kādam -- parasti diezgan abstraktam -- mākslas (plašākā nozīmē, ne tikai grafikas) darbam vai arī kādam konkrētam brīdim, kādai konkrētai sajūtai, kādai fotogrāfijai. Kaut kam, kas, nezinot kontekstu (jeb kontekstu, ko es esmu iedomājies), šķiet pilnīgi bezjēdzīgs un nejaušs.
Tāpēc nereti es jūtos vīlies, apbēdināts, gandrīz aizvainots par to, ka fotogrāfijas, ko ievietoju soctīklos, kurās puslīdz saprotami esmu redzams es (es to daru diezgan bieži; jā es esmu tieši tik divkosīgs) gūst daudz lielāku manu interneta paziņu atsaucību īkšķu un sirsniņu formātā nekā attēli, kuru saturs atbilst iepriekšējā rindkopā minētajam uzskaitījumam. Aptuveni: "kā jūs uzdrošinaties dot lielāku atzinību manam fiziskajam izskatam nekā mana prāta izskatam!" Ļoti vulgāri un pārspīlēti, bet dažreiz pieķeru sevi pie šādām domām.
Un es šodien nesatikos ar meiteni, kura nelabprāt vai arī stipri novēloti atbild uz ziņām internetā.

5.8.18 19:36

Centieties pēc iespējas biežāk pieķert citus cilvēkus melos (protams, neliekot viņiem to nojaust), lai zinātu, kā nepieķert jūs.

5.8.18 19:23

Mīļie, nekad nelaidiet garām izdevību katru augustu saiet pilnīgā ķīselī. Bet pats galveinais, lai to zinātu tikai jūs!

5.8.18 01:36

Disappointment as an artistic statement.

28.7.18 23:40

Es seksuāli identificējos kā abstrakcija.

22.7.18 01:47

Apziņas pulsācija un asinsrites dūkoņa.

17.7.18 02:16

es pamodīšos miris un tad es iešu spokoties.

17.7.18 02:01

Katra diena kā atskaite līdz nākamajam atskaites punktam. Pēc ... dienām būs pagājis ... dienas/nedēļas/mēneši kopš ...
Powered by Sviesta Ciba