par līdzcilvēkiem
esmu pamanījis, ka dažreiz mani lēmumi un darbības ir šokējuši kaut kādus man pietuvinātus cilvēkus (tādā ziņā, ka viņi ir bijuši pilnīgi pārsteigti par šādu manu rīcību). parasti šīe lēmumi un rīcības ir no manas puses jau ilgāku laiku plānoti un pārdomāti, līdz ar to es bieži esmu pārsteigts par citu cilvēku pārsteigumu. galvenais cēlonis tam, manuprāt, ir tas, ka es nemēdzu citiem (tai skaitā sev vistuvākajiem ļaudīm) atklāt savas pārdomas.

vēl es esmu pamanījis to, ka, līdz ar to, ka es īsti nepārrunāju savas personīgās sajūtas ar citiem, dažādi cilvēki dažādās situācijās saka, ka es kaut ko nesaku līdz galam (ļoti iespējams) vai arī tas, ko saku, nav tas, ko es patiesībā domāju (tā gan visbiežāk nav taisnība).