pie baltas lapas apsēžos...

Savā pēdējā darba dienā esošajā vietā, es nopirkšu tās sarkanās Liu Jo kurpes, kas katru rītu lūkojas no veikala skatloga.

Brīvdienu 'aveņu joga', t.i. gārsas iznīdēšana avenēs liek par sevi manīt. Šodien ne īsti normāli pieliekties, ne apsēsties.. Kā teiktu vīra tēvs- jautri :)

Biļetes uz PV Rīgas koncertu- check!
Mazliet sadusmoja lapas uzkāršanās, kad biju tiiik tuvu biļešu iegādei pa LVL 10, bet nu neko, nav liela skāde arī pa LVL 12.

Sīkums, bet tā maigi izsakoties amizanti.. saņēmu e-pastu no šefa, kurš tai brīdī atrodas tualetē.

http://www.youtube.com/watch?v=B6IU8VD4Jxs&feature=relmfu
http://www.youtube.com/watch?v=Sgi_YZ2MOFg&feature=related
Šodienas dvēseles stāvoklis.

Viss pietiek!

Skatos TV3 labdarības koncertu.Saraudājos.Cik vienam kāda summa ir izškiroša,bet neaizsniedzama.Tik kādam citam,ja ne gluži ikdieniška,tad pavisam reāli sasniedzama.Gandarījums,ka tauta spēj šādos mirklos sadoties rokās un palīdzēt.Gribas sev un citiem velet,spēju un iespējas palīdzēt arī ikdienā kādam, kuram tas nepieciešams vairāk!

Man būtu łoti daudz ko teikt,bet šoreiz laikam labāk ir paklusēt.Nogrūzt pagultē,lai nostāvas,noskrienas,sapūst..Izbaudīt brīvdienas,mieru un patvērumu.

Tā "pasaules glābšana" būs jāizbeidz.
Man nav ilūziju, ka visi ir ar gaišiem nodomiem, bet es tomēr gribu ticēt labajam cilvēkos. Tad sākas kāpšana "uz galvas". No sākuma nemanu, vai izliekos nemanam, kad samilzt sapukojos un viļos. Un tā tik uz riņķi vien.
Ir cilvēki, kuri ir ne labāki ne sliktāki, bet savādāki. Ar kuriem nesapas. Tas jāpieņem un jāatlaiž. Nevar tik ļoti pieķerties cilvēkiem. Nevar.

Tīri nejauši sanāca nodot jau sen plānotas un nomarinētas analīzes.
Dzelzs zem deficīta ar izrietošajām sekām leikocītos un monocītos. D vitamīns arī stipri par maz. Holesteīns 0.55 pāri normai.
Novēroju, ka taisni pēdējā laikā organisms prasīja pēc bietēm un ķribja, kurus jāpiebilst es neēdu, jo negaršo gandrīz nekā. Bet te pēkšņi gluži labi gāja pie sirds. Par burkānu sulas nepieciešamību organisms arī signalizēja un pēķšņi rozīne šķita gardas. Vo kāds Gudrinieks.
D vitamīnu pilienos jau sāku lietot, līdz dzelzs preperātam tikšu tik rīt.
Smeļos informāciju par to kā vēl dzelzi pievilināt atpakaļ. Tavu bēdu, gaļa ir galvenais lielākais dzelzs devējs. Bēda, jo ievēroju, ka organisms uz visa veida sarkano gaļu ne īpaši jauki reaģē jau labu laiku. Ārste apstiprināja, ka tā var būt un nav nekas neparasts manā gadījumā.
Cītīgi studēju, kas nu vēl man būtu jāēd. Brokoļi, selerijas, ķirbji (arī to sēklas), bietes, rozīnes, žāvētas aprikozes, vīģes, indijas rieksti.
atradums: http://www.vegetarisms.lv/augu-valsts-produkti-labaks-dzelzs-avots-neka-gala/
http://virtuve.calis.lv/noderigi/arstnieciskais-uzturs/arste-daba/kuri-produkti-satur-dzelzi/
Produkti, kas kavē dzelzs uzūkšanos: kakao, kafija, tēja, kola, vīns, šokolāde, spināti, rabarberi, veseli graudi un klijas, piens, kalcija preparāti. Tas nozīmē, ka usstundu pirms un pusstndu pēc dzelzi saturošu produktu uzņemšanas jāaturas no augstākminētajiem produktiem, kā arī japiebremzē tie uzturā vispār. Visu varu, bet no krūzes labas kafijas neatteikšos.
Tāda maza STOP zīme, kas liek apstāties un padomāt.

http://www.meb.lv/site/lat/mebeles/569-pits-shupuljkresls-23/03/
Reiz esot ciemos ieraudzīju un iemīlējos. Šūpoles- šūpošanās ir mana vājība. Salīdzinoši dārga manta, bet doma par šādu dzīvojamā istabā neatstāj jau gadu. Jāsāk darboties pie īstenošanas. Ekk, Ziemassvētku vecīt, Rūķīt, anyone? :)

Šīs sezonas pirmie mandarīni. Gardi patrāpījušies. Mmm.

Vīram šodien jubilejs. Izrādais vēl kādai jaukai cibiņpersonai ar.
Te es par sakritībām, vienojošo un kopīgo. Par spēku, kas tā vai šā saved cilvēkus kopā.
Šodien ir mazliet sajūta, ka pašai būtu dzimšansdiena :)

Vakar biju ar kolēģi uz filmu "Midnight in Paris", nepateikšu neko oriģinālu, kā vien- man patika, aizrāva.
Vajadzēja gan iet ar MV, jo ik pa laikam gribējās pārrunāt- te mēs bijām, to redzējām, atceries :)
Pēc filmas devāmies nolikt svecīti. Īpaši.
Šorīt, lai gan mierīgi varēju gulēt pamodos jau ap 6iem. Un nekādi vairs aizmigt. Brīvdienas, yes yes yes :)

Uzsāku zobu labošanas tūri. Pēc šodienas vizītes sarakstīju jau trīs vizītes uz priekšu, jūtos lepna par sevi.
Tik piepildīt!
Zobārsts man ir riktīgs bubuls.

Pasakains rudens rīts. Dūmaka, caur kuru spraucas saules stari. Silts.

Braucot mirkiņā mājās no darba vēlreiz pārliecinājos, ka sabiedriskais transports ir varen incanta vieta. Šoreiz nācās noklausīties divu divdesmitgadnieču sarunu par puišiem. Uzzināju, ka puisis no laukiem(Aizkraukles/Aizputes meitenes nemācēja atšķirt), lai arī daiļš pēc vella un pelēkā masa labi strādājoša, bet bez nopietnas dzīvesvietas Rīgā (īpašumā), autovadītāja tiesībām nav izskatāma kandidatūra.. Piebildīšu, ka meitenes pēc skata gaužām vienkāršas, pēc izteikumiem spriežot bravūras vairāk kā saprašanas. BET ne man nosodīt. Pie sevis vien nodomāju, ka kad man bija tik daudz gadu, bija citas vērtības un labi, ka tā.

Jēziņ, nu kas notiek ar tām pirmdienām. Šorīt man ne tik dukas nav ko iesākt darīt, bet pat mazākās vēlmes. Nevaru arī atrast veidu, kas mani samotivētu. MV (pavisam netipiski sev!)arī mudina- taisam īso dienu un skatamies filmas mājās, nu kā te lai saņemas.
LCD lūdzu dod man spēkus un vēlmi strādāt šodien!

Lukojot TV sovu "Musu zelta dziesma" skudrinas skreja,klausoties A.Ergla izpildijuma M.Freimana "Dzive ka osuus" Gana krasu musu kosumiem!
Patikami parsteidza Kazha,izpildidams "Dzimto valodu" un Diana Pirags ar "Roza lietu".

Pēdējā mēneša laikā pirmā sestdiena, kad esmu mājās un mierīgi, nesteidzoties gatavoju rīta kafiju. Brokastis gultā. Ekk, mazās dzīves baudas.
Tagad tik jāizdomā vai dzīvoties pa māju, vai tomēr braukt rudens zābaku un jakas medībās, to otro dikti negribas, bet būtu tik noderīgi.