pie baltas lapas apsēžos...

Braucot mirkiņā mājās no darba vēlreiz pārliecinājos, ka sabiedriskais transports ir varen incanta vieta. Šoreiz nācās noklausīties divu divdesmitgadnieču sarunu par puišiem. Uzzināju, ka puisis no laukiem(Aizkraukles/Aizputes meitenes nemācēja atšķirt), lai arī daiļš pēc vella un pelēkā masa labi strādājoša, bet bez nopietnas dzīvesvietas Rīgā (īpašumā), autovadītāja tiesībām nav izskatāma kandidatūra.. Piebildīšu, ka meitenes pēc skata gaužām vienkāršas, pēc izteikumiem spriežot bravūras vairāk kā saprašanas. BET ne man nosodīt. Pie sevis vien nodomāju, ka kad man bija tik daudz gadu, bija citas vērtības un labi, ka tā.