pie baltas lapas apsēžos...

Ļoti spēcīgs motivators dušā pavadīt maksimāli maz laika ir kombinācija no ieslēgta cepeškrāsns taimera un bērna, kurš guļ pusdienslaiku :)

Mazliet izvēdinu galvu no smagās artilērijas, tad nu par mierīgo.
Pavisam negaidīti tiku pie gaišiem EMU zābaciņiem, pati nebūtu pirkusi, jo gribas, lai ir ērti, bet arī sievišķīgi. Tas nekas, ka lielākoties apavi izmantojas pastaigām ar bērnu . No sievišķības šiem zābakiem nav ne miņas, bet tādu kāju siltumu un ērtumu (jāpiešaujas vēl ar fikso novilkšanu) nevieni zābaki man nav nodrošinājuši. Ir silti, bet kāja nesvīst, nav ne par ciešu, ne platu. Šobrīd gan nav lielie mīnusi, bet aktīvi nostaigājot, savas trīs stundas, kad temperatūra mainās, kājām ne mirkli nebija ne par auksta vai par karstu, pieļauju tas ir rādītājs, ka viņi labi termoregulē 'siltuma padevi'. Ar gaišām džīnām pat jauki izskatās. Te nu man gribas teikt, kur es biju agrāk.
Nākamā mana sāpe bija atrast garo dūnu mēteli, lai ir viegls, silts un ar kapuci bez pūkām. Likās riktīgs mission impossible. Vai nu der, bet maksā dārgi vai neder. Parasti ja roku garums ir ok, tad mēteļa izmēru prasās par vienu mazāku, bet tad atkal neder roku garums utt. Inetā raustījos pirkt, jo nav īsti labas pieredze. Un vēl saka, ka garajiem/tievajiem(177/34-36) viegli nopirkt apģērbu, meh.. Otrdien devos uz Stockmann uzmērīt džinsas, t.i. vai man der tās firmas izmēri, kas it kā ir mans, bet nu double check, jo mēdz jau atšķirties. Der. Nolēmu apskatīt kas vēl jauns piedāvājumā, ja jau esmu tur. Burtiski uzskrēju virsū stendam, kur vēl pēdējās paliekas no dūnu mēteļiem ar atlaidēm. Neticīgi paņēmu vienu XS mētelīti, kas no skata atbilda manām prasībām Velku un jā, rokas der, mētelis klasisks, līdz celim, kapuce ir, jostiņa, nekādu lieku bling bling un cena ļoti adekvāta. Ja nu kādai aktuāli, vēl palika viens XS brūns, Joutsen, 150 EUR, ļoti viegls, bet lai vieglums nepiemāna, jo pildījums pilda savu funkciju godam. Mans priecīgs.

Šīs pēdējās divas dienas rādās un mierīgas. Protams, bez šāda tāda kreņķa neiztikt, bet tas pieder pie lietas. Ir labi.

"Pilnai laimei" nosvilināju blenderi. Absolūti idiotiski, nebiju ievērojusi, ka gaļā ir maziņš kaula gabaliņš. Rezumē, meita ēda burciņpārtiku, un es sabesījos ne pa jokam, jo mūsmājās blenderis ir viena no izmantotākajām el. ierīcēm. Šodien bija paredzēts gatavot daaaudz, arī blenderēt, jo MV brīvāks un es varu nedēļai ēdamo sagatavot, plus saldētavai, nosacītos pusfabrikātus. Jauns un labs būs opcija nākammēness.

Ir kļuvis aktuāli, kur var nopirkt labu gaļu, uzgāju šo info http://cetrassezonas.lv/lv/apskati/derigi_zinat/article.php?id=68109
Jāpiebilst, ka Sidrabjēra veikaliņš ir arī iekš Riga Plaza. Labu gaļu un zivis var pasūtīt arī iekš dabasdobes, tik tur mainīgs sortiments (kas bij šonedēļ, var nebūt nākamo).
Aktuāli, jo nemitinos vairs Rīgas centrā, un katrs brauciens uz pilsētu, lai iepirktos vai kārtotu lietas tiek rūpīgi saplānots, pakārtojot MV un meitas režīmam, bet tik ļoti gribas arī atrast laiku mierīgai kafijas pauzei. Viss kopā izslēdz vairāku bodīšu apskriešanu, meklējot labāko.

"Preilenīte" Dailes teātrī bija tas kas vajadzīgs šīs nedēļas noslēgumam.

Vakar tomēr izlēmusi par labu miegam, uzrakstīju vien ilgi marinētu epastu. Labi, ka tā. Ap vieniem pamodos un nevarēju aizmigt, stipri vējš plosījās, pēc plīts virsmas pulksteņa mirgošanas sapratu, ka elektrība ir noraustījusies kādā brīdī, ap četriem konstatēju, ka nav ūdens. Ūdens atgriezās īsi pirms astoņiem kopā ar spožumā sauli. Šobrīd gan apmācies un vējains. Prātuļojos vai taisīt zupu vai sautējumu, kamēr sīks guļ. Man patīk vētras, bet šī atnesusi līdzi tādu sabrauktības sajūtu. Organisms prasa pēc Liepājas, neticās, ka drīz būs gads kopš neesmu tur bijusi.

Tikko nomira interaktīvās televīzijas kastīte. Pukš un kastīte nav ieslēdzama. Lieki piebilst, ka TV ieslēdzu, lai noskatītos Bones sēriju un viss.
Man TV bijis nebijis, bet vīra kungam gan pretēji. Labi, ka viņa nav mājās, un Lattelecom solījās rītdienas laikā ierasties salabot.
Kaut kā neiet šodien man..

Nekad nekad vairs neiešu pa diognāli Čaka/Elizabetes krustojumā. Nu vismaz kādu laiku, un tad kad rokas nebūs pilnas ar iepirkumiem. :)
Braši ejot pāri pa diognāli, redzu, ka jaunā māmiņa ar ratiem, ganīdama otru sīci minstinās pa vidu. Lai neuzskrietu virsū pieklājīgi palaidu pa priekšu, pieliku soli, līdz mazajai somiņai plīsa lence un tā atradās uz braucamās daļas. Ceļot somu, nokrita brilles, redzot, ka iededzies sarkanais un zinot, ka braucēji no Čaka ielas vienmēr traki skrien tai krusojumā, atstāju brilles. Pieklājīgs kungs, kas atradās auto uz Elizabetes ielas vēl nokliedza, ka brilles atstāju, bet tikmēr pa Čaka ielu braucošas tām bija uzbraucis virsū. Da štrunts pa brillēm, bet izbīlis nevājš. Dzirdēju vēl vienu briļļu būkšķi, ceru tās nevienai mašīnai stiklā netrāpija.. Atpakaļ vairs neskatījos. Reakcijas lēnumu vēl pastiprināja tas, ka katrā rokā pa iepirkumu maisiņam (nu, lai viss nav jāstiepj vienā rokā :) Garlaicīgi man te nav.
Toties tirgus apmeklējums burvīgs. Vēders priecājas par skābētiem kāpostiem un pārējiem gardajiem dārzeņiem- augļiem.

Šīs sezonas pirmie mandarīni. Gardi patrāpījušies. Mmm.

Vakar biju ar kolēģi uz filmu "Midnight in Paris", nepateikšu neko oriģinālu, kā vien- man patika, aizrāva.
Vajadzēja gan iet ar MV, jo ik pa laikam gribējās pārrunāt- te mēs bijām, to redzējām, atceries :)
Pēc filmas devāmies nolikt svecīti. Īpaši.
Šorīt, lai gan mierīgi varēju gulēt pamodos jau ap 6iem. Un nekādi vairs aizmigt. Brīvdienas, yes yes yes :)

Uzsāku zobu labošanas tūri. Pēc šodienas vizītes sarakstīju jau trīs vizītes uz priekšu, jūtos lepna par sevi.
Tik piepildīt!
Zobārsts man ir riktīgs bubuls.

Pasakains rudens rīts. Dūmaka, caur kuru spraucas saules stari. Silts.

Braucot mirkiņā mājās no darba vēlreiz pārliecinājos, ka sabiedriskais transports ir varen incanta vieta. Šoreiz nācās noklausīties divu divdesmitgadnieču sarunu par puišiem. Uzzināju, ka puisis no laukiem(Aizkraukles/Aizputes meitenes nemācēja atšķirt), lai arī daiļš pēc vella un pelēkā masa labi strādājoša, bet bez nopietnas dzīvesvietas Rīgā (īpašumā), autovadītāja tiesībām nav izskatāma kandidatūra.. Piebildīšu, ka meitenes pēc skata gaužām vienkāršas, pēc izteikumiem spriežot bravūras vairāk kā saprašanas. BET ne man nosodīt. Pie sevis vien nodomāju, ka kad man bija tik daudz gadu, bija citas vērtības un labi, ka tā.

Pēdējā mēneša laikā pirmā sestdiena, kad esmu mājās un mierīgi, nesteidzoties gatavoju rīta kafiju. Brokastis gultā. Ekk, mazās dzīves baudas.
Tagad tik jāizdomā vai dzīvoties pa māju, vai tomēr braukt rudens zābaku un jakas medībās, to otro dikti negribas, bet būtu tik noderīgi.

Kolosāls skats pa logu- lietus gāž, un caur mākoņiem laužas saules stari.

Šorīt, pirmoreiz šogad, man prasījas uzlikt paklausīties Greenday ar Wake Me Up When September Ends. Ta ir viena no pirmajām pazīmēm- rudens vairs nav aiz kalniem.

"Mazliet laimīga" sajūta.
http://www.youtube.com/watch?v=i06GL7Yj2E8

Vakar, LTV1 pārraidītais, 1998. gada Imantdienu koncerts bija kā balzams dvēselei.

Šorītievēroju- pie kāpņutelpas ieejas durvīm, parasti stāvošo guļamratu pārīti, nomainījuš lielāki un mazāki sēžamrati, sēžamratu pārīti- skrejriteņi un mazkalibra velo. Aug :)