pie baltas lapas apsēžos...

Nekad nekad vairs neiešu pa diognāli Čaka/Elizabetes krustojumā. Nu vismaz kādu laiku, un tad kad rokas nebūs pilnas ar iepirkumiem. :)
Braši ejot pāri pa diognāli, redzu, ka jaunā māmiņa ar ratiem, ganīdama otru sīci minstinās pa vidu. Lai neuzskrietu virsū pieklājīgi palaidu pa priekšu, pieliku soli, līdz mazajai somiņai plīsa lence un tā atradās uz braucamās daļas. Ceļot somu, nokrita brilles, redzot, ka iededzies sarkanais un zinot, ka braucēji no Čaka ielas vienmēr traki skrien tai krusojumā, atstāju brilles. Pieklājīgs kungs, kas atradās auto uz Elizabetes ielas vēl nokliedza, ka brilles atstāju, bet tikmēr pa Čaka ielu braucošas tām bija uzbraucis virsū. Da štrunts pa brillēm, bet izbīlis nevājš. Dzirdēju vēl vienu briļļu būkšķi, ceru tās nevienai mašīnai stiklā netrāpija.. Atpakaļ vairs neskatījos. Reakcijas lēnumu vēl pastiprināja tas, ka katrā rokā pa iepirkumu maisiņam (nu, lai viss nav jāstiepj vienā rokā :) Garlaicīgi man te nav.
Toties tirgus apmeklējums burvīgs. Vēders priecājas par skābētiem kāpostiem un pārējiem gardajiem dārzeņiem- augļiem.