pie baltas lapas apsēžos...

Vakar tomēr izlēmusi par labu miegam, uzrakstīju vien ilgi marinētu epastu. Labi, ka tā. Ap vieniem pamodos un nevarēju aizmigt, stipri vējš plosījās, pēc plīts virsmas pulksteņa mirgošanas sapratu, ka elektrība ir noraustījusies kādā brīdī, ap četriem konstatēju, ka nav ūdens. Ūdens atgriezās īsi pirms astoņiem kopā ar spožumā sauli. Šobrīd gan apmācies un vējains. Prātuļojos vai taisīt zupu vai sautējumu, kamēr sīks guļ. Man patīk vētras, bet šī atnesusi līdzi tādu sabrauktības sajūtu. Organisms prasa pēc Liepājas, neticās, ka drīz būs gads kopš neesmu tur bijusi.