pie baltas lapas apsēžos...

Tā "pasaules glābšana" būs jāizbeidz.
Man nav ilūziju, ka visi ir ar gaišiem nodomiem, bet es tomēr gribu ticēt labajam cilvēkos. Tad sākas kāpšana "uz galvas". No sākuma nemanu, vai izliekos nemanam, kad samilzt sapukojos un viļos. Un tā tik uz riņķi vien.
Ir cilvēki, kuri ir ne labāki ne sliktāki, bet savādāki. Ar kuriem nesapas. Tas jāpieņem un jāatlaiž. Nevar tik ļoti pieķerties cilvēkiem. Nevar.