pie baltas lapas apsēžos...

Šodien pilnīgi nav mana diena, galva smaga, deguns pil un kakls niez. Vīriets pacietīgi pārdzīvo palēnināto pošanās procesu, lai arī tas nozīmē, ka pats kavē darbu. Aizved līdz pašām darba durvīm un maizītes arī sasmērētas, somā ieliktas. Šādi momenti silda.

Vakar iekrita acīs kāds omulīgs kungs, kurš bija atnācis atvadīties no sava darba kolēģa. Rokās tam ziedu pušķis, kas savākts piemājas dārzā un sastāvēja no pilnīgi kopā nesaliekamiem ziediem. Tomēr, tas liecināja par to, ka kungs paņēmis to labāko kas dārzā bijis, lai šādi izrādītu cieņu.
Šis ir viens no gabaliņiem, kuru gribas saglabāt atmiņu mozaīkā. Siltums sirdī.

Kolosāls skats pa logu- lietus gāž, un caur mākoņiem laužas saules stari.

Šorīt, pirmoreiz šogad, man prasījas uzlikt paklausīties Greenday ar Wake Me Up When September Ends. Ta ir viena no pirmajām pazīmēm- rudens vairs nav aiz kalniem.

"Mazliet laimīga" sajūta.
http://www.youtube.com/watch?v=i06GL7Yj2E8

Vakar, LTV1 pārraidītais, 1998. gada Imantdienu koncerts bija kā balzams dvēselei.

Nolēmu sevi pēc garās darba dienas palutināt ar kādu preses izdevumu. Ieeju Narvessen'ā uz Tērbatas un Elizabetes, nāku laukā un tur priekšā bariņš dāmu/jaunu sieviešu, kādas 5-7, un visas ar mazākiem un lielākiem punčiem. Vienreiz tā neuzkrītoši palūkojos un nespēju atrauties. Žēl, ka nebij foto iemūžināšanas aparatūras, sanāktu skaisti :) Tur ir kas maģisks.

http://www.xnet.lv/index.php?zoomid=225864&kas=BlackBerry+Torch+9800+4GB+Balts
Iemīlējos šai telefonā, bet mana E65 vēl spītīgi un gana labi darbojas. Nu pasapņoties jau var.

Sestdien, pārpildītajā Jomas ielā mani patīkami pārsteidza jaunums- Liepājas 1. rokkafejnīcas izskatā, Dzintaros. Pie sevis nosmēju, ja netieku uz Liepāju, tā atsūta daļinu sevis man tuvāk :)
Ar gūgles tantes palīdzību atklāju- Rīgā, Reiterna namā arī durvis vēris šis jaukais iestādījums. Jauki, būs jāiet lūkot.

Savā ziņā tāds joks vien esmu.
Vakar pusdienslaikā tāda īsti neko neēdusi, jo maks mājās palicis. Par pēdējiem sagrabinātajiem kabatās santīmiem nolemju sevi palutināt ar koliņu, iegādāju un skrienu tālāk. Parkā mani aptur kāds jaunēklis ar stāstu vai nevar iedot 20. santīmus, jo divas dienas nav ēdis. Īpaši neanalizējot situāciju, saku, ka naudas nav, bet sniedzu kolu, ko šams arī pieņem. Atgriežoties darba vietā pie sevis nosmeju par savu naivumu. Lai gan var jau būt, ka viņam tiešām vairāk vajadzēja.
Vakarā laimīgi tikusi mājās, iegādāju ķiršus, ēdu gardu muti, līdz jūtu krakšķi. Aizdodos pie spoguļa. Jā, priekšzobam gabaliņš nolūzis. Konstatēju faktu, sazvanu zobārstu un ēdu ķiršus tālāk.

Šorītievēroju- pie kāpņutelpas ieejas durvīm, parasti stāvošo guļamratu pārīti, nomainījuš lielāki un mazāki sēžamrati, sēžamratu pārīti- skrejriteņi un mazkalibra velo. Aug :)

Šorīt sasmaidījos redzot dāmu sportiski ģērbtu, uz sportiskā velo, bet ar papēžkurpītēm kājās :)

Gāju cauri Vērmanes dārzam un tur ļoti nopietns kungs uzvalkā, spīzdīgās kurpēs dikti pacietīgi gaidīja kamēr liels kollijs izdara savas darīšanas. Neprotu aprakstīt tik labi kā izskatījās, bet nu skats pa pirmo.

Šodien sāp galva, un tas nepavisam nav forši!
Man tīk vērot cilvēkus.
Vakar īsi pirms deviņiem rīta sanāca iet cauri Vecrīgai un pamanīju senioru pāri, kas rokās sadevušies kurp devās. Pats par sevi fakts nav nekāds pārsteidzošais, bet tas kā tas pāris izskatījās: Dāmai mati saruļļoti pēc labākajām tradīcijām, glīts meikaps, kurpītes uz maza papēdīša, glīša, mazā rokassomiņa, kleitiņa ar rišinu; kungs mazliet piezemētāk, bet arī ar glances piesitienu šarmēja. Nokaunējos par sevi, ka es savos gados un spēkos, kā cēlos tā vēlos uz darbu.
Šorīt dipinot no viena Elizabetes gala uz otru piefiksēju, ka vienu jaunskungu manu ik rītu. Aš sajutos, ka vajadzētu sveicināt :) Jāpiezīmē, ka es ļoti slikti atceros sejas, pat kādu laiku neredzētas, nosacīti tuvas personas, izblāv manai seju atmiņai, šī laikam ar ko būs aizķērusi.

Man vienmēr ir patikusi agro rītu burvība, taču ja man bija jaizvēlas pagulēt vai agrs rīts, izvēle tika vērsta viennozīmīgi uz pirmo. Uzsākot kopdzīvi ar MV nācās mazliet pielāgoties viņa cīruļa ritmam. Šorīt konstatēju, ka gluži easy pieceļos mazliet pirms septiņiem, ja guļu ilgāk galva kļūst duma. MV gan tad vēl saldi čuč. Nu i laiki pienākuši :)
Labrīt!

Šorīt man tika paziņots, ka laika posms Svētdiena- Pirmdiena tiks pavadīts Tallinā. Mazliet mulsina, ka tās ir Lieldienas, lai gan pie manējiem braucam sestdien, bet pie MV vecākiem ceturtdien. Tad nu laikam kāpēc ne Lieldienām divatā Tallinā. Viena no manām šībrīža mīļpilsētām, prieks tur atgriezties vēl un vēl.
Tagad tik atliek izdomāt ko iedāvināt brālēniem vārda svētkos- vienam 11gadīgam, otram 15gadīgam. Vecākais visādi sporto(skriešana, florbols, slidošana, basketbols utt.) un ģitārspēli apgūst. Jaunākais mēģina atdarināt vecāko, bet pats par sevi vairāk ar ričuku brauc, kompītī spēles rukā, galda spēles labprāt uzrauj.
Un jā, Brālim arī dzimumdiena pēc Lieldienām, paliek 11 gadi. Nez ko, lai šim iedāvā? Lasa grāmatas, spēlē galda spēles, brauc ar ričuku, apgūst džudo. Kā arī mammai vārda svētki pēcLieldienu nedēļā, tur man ir doma par riteni, jo mamma mīļuprāt brauc, bet veco draugu tieši pirms sezonas sākuma kāds izvilka no garāžas un aizripināja..
Pagaidām puikām ir doma uzdāvināt dāvanu kartes uz kino, brālim vēl nezinu, mammai palūkot velo. Un uz māju mīļajiem gan manējiem, gan MV aizvest pashu.

Vakar redzēju savus pirmos tauriņus- baltu un dzeltenu, lidojam visu laiku kopā. Pēcāk gan arī divus raibuļus un vienu dzelteno vēl.

Iespēja baudīt vienatni divatā bija vakardienas svētīgākais pasākums. Spēki sasmelti un pozitīvisms atgūts, lai atkal ciemiņus uzņemtu mūsmājās.
Vakar izejot vēlīnajā pastaigā pamanīju piespraustu paziņojumu, ka šodien no 8:00- 17:00 nebūs siltā un aukstā ūdens, ne apkures. Pie sevis nodomāju vēl tik elektrību varēja atslēgt, un manu ieplānoto darbiņu veikšana būtu pavisam paralizēta. Vot tev i 21. gadsimts. Taisnības labad jāsaka gan ar apkuri maza bēda, to jau kādu mēnesi neieslēdzama, jo rīta saule dikti feini dzīvokli iesilda. Tā nu cēlos pirms septiņiem un vārīju pusdienu zupu, jo vakar vakarā ne gribēšanas, ne spēka tam. Gana interesanti šo procedūru tik agri veikt :)

Ir tik labi būt mājās. Lai arī īrētas, bet tik ļoti mūsu/manas.

www.lienepetersone.com
www.ignatjev.net