pie baltas lapas apsēžos...

Vakar iekrita acīs kāds omulīgs kungs, kurš bija atnācis atvadīties no sava darba kolēģa. Rokās tam ziedu pušķis, kas savākts piemājas dārzā un sastāvēja no pilnīgi kopā nesaliekamiem ziediem. Tomēr, tas liecināja par to, ka kungs paņēmis to labāko kas dārzā bijis, lai šādi izrādītu cieņu.
Šis ir viens no gabaliņiem, kuru gribas saglabāt atmiņu mozaīkā. Siltums sirdī.