pie baltas lapas apsēžos...

Nebija dukas baigajai vakariņu maltītei, veiksmīgi atmiņā uzpeldēja šī recepte.
Plānās pankūkas, kādas 10 gab. (atkarībā no cepamās veidnes lieluma);
Maltā gaļa, man bija kādi 300g;
Sīpols;
Marinēti gurķi, kādi 3- 5 gab.;
Adžika
Tomātu pasta;
Siers, man bija ledusskapī atrasts Krievijas siera gabaliņš, kādi 150g;
Pagatavošana:
Smalki sakapā sīpoli un liek pannā apcepties, pievieno malto gaļu, sautē. Kad gaļa nāk teju gatava, pievieno adžiku 2 deserta karotes, principā pēc savām sajūtām, tādejādi variējot ar asumu. Cepamveidnē izklāj pankūkas, gar malām ar maliņām pāri tām (2/3 pannā, vienu pāri), viegli iessmērē pankūkas ar tomātu pastu, klāj vienmērīgi malto gaļu, pa virsu sagrieztus gurķus, pārklāj ar pankūkām. Iesmērē otro kārtu pankūku ar tomātu pastu, klāj gaļu un gurķus, apklāj ar pankūkām un aizloka maliņas, tādejādi noslēdzot pildījumu. Liek cepeškrāsnī 150 grādos uz kādām 15 min, pēc kādām 10 min izņem un pārklāj ar sarīvētu sieru.
Lai gatavotu tikai šo ēdienu, aizņem gana daudz laika (pakūku cepšana galvenokārt), bet ja pankūkas jau saceptas, tad viss pārējais kādās padsmit minūtēs paveicams, plus cepšanas laiks. Adžika vietā mierīgi var pielikt piparus, kādus ķiplok piparus un kādu saldo kečupu. Tomātu pastu gan jau, ka arī var aizstāt ar kečupu, gaļai papildus sātam var pievienot pupiņas, svaigumam, teiksim konservētus ananāsus. Iespējas izpausties lielas.

Šovakar sevi pieķēru, ka kāri stūķēju mutē až visu koš(ž?)ļeņu paciņu. Gluži kā bērnībā.

Vakar izskrēju otreiz. Skriet bija vieglāk, pašsajūta gluži ok, elpošana vēl jāatstrādā, kopumā kādas 40min skrienot- ejot. Neesmu radusi skriet ar kādu kopā, vakar man pievienojās MV. Viņam temps ātrāks, runāties gribas, ik pa brīdim pārjautā vai man viss ok. Mīļi. Mācos būt komandā, jo skriešana man vienmēr bijusi sava veida meditācija, laiks vienatnē- sev. Ir forši to darīt kopā, dusmas gan uz sevi, ka netieku līdzi viņa tempam un līdz ar to nevajadzīgs stress. Izdomāju, ka skriešu gan kopā ar MV, gan viena- pamīšus. Vienvārdsakot skriešu daudz :)

Mīļa man ir Mārtiņa Freimaņa mūzika. Šonedēļ aktīvi piedomāju vai doties uz piemiņas/ labdarības koncertu. Nonācu pie secinājuma, ka neapmeklēšu.
Lai man piedod ierakstu kompānija un visi pie šī pasākuma strādājošie, bet man tas šķiet par ātru tapis pasākums, kas automātiski sasaucas nevis ar labdarību, bet peļņu. Jā, var apelēt pie tā, ka šis ir cieņas izrādīšanas pasākums māksliniekam, kas krietni pāragri aizgājis mūžībā. Iespējams, tā daļēji arī ir. Tomēr, nu kāpēc tik ātri, kāpēc dārgajā Arēnā? Zinu cik maksā tās īre, un kaut vai pašizsmaksu dēļ arēna telpas par velti nedos. Nemaz nerunājot par pašu skatuvi, skaņu, gaismu, kas arī nav lēts prieks un visu pārējo. Ok, lai top šāds pasākums, bet kāpēc tur labdarība jākabina klāt. Iespējams mazāk skeptiski raudzītos uz šo, ja tas notiktu krietnu sprīdi vēlāk un Liepājā. Jā, varbūt manī šobrīd latvietis čīkstošiaizdomīgais pamodies, iespējams..

Izslēdzu apkuri mājās, vienīgi vannasistabā atstāju silto grīdu. Pa dienu saule piesilda, vakarā neprasās papildus siltumu klāt jau kādu laika sprīdi. Redzēs kā nu šis eksperiments beigsies :)

Dzerot šampi no kakliņa, tas garšo vislabāk. Arī ja tas ir bezalkoholiskais Mežezers :))

Viņa atlido rītvakar. Prieks.

Neatbilstoši šodienas populārajais tematikai.
Esmu gatava darīt visu, lai analīzes būtu uz urrā, bet higiēnisko pakešu lietošana un tamponu izslēgšana grūto dienu laikā nav man. Nopietni apsveru menstruālās piltuves iegādi/lietošanu.

Nespēju pierast pie gulēšanas ar ausu aizbāžņiem. Bieži nesanāk, bet gadās momenti, kad ir akūta nepieciešamība. Man ir caurs miegs, dzirdu visas skaņas, ar laiku gan ar tām aprodu. Vakar nācās pielietot, jo kaimiņi aiz mūsu guļamistabas sienas (viņiem viesistaba) ballīti sarīkojuši. Tā pulsēšana ausīs šķita trakāka par ballīti aiz sienas, bet kaut kā iemigu. Pamostoties secināju, ka kādā sprīdī pa nakti esmu atbrīvojusies no aizbāžņiem.

Pirmdienas rītā siera kūka brokastīs ir labi iesākta diena :)
Priekā!

Nepieciešams:
Kartupeļi, 3-5 atkarībā no lieluma;
Burkāni, 2 vidēji lieli vai viens liels;
Puķkāposts, vidēji liela galviņa;
Tomāti, 3 vidēji;
Trikātas siera sniega bumbas ar ķiploku garšu;
Garneles, 150g (man bija saldētas, sālītas);
Saldais krējums, 250 ml (man bija 35%, bet droši var arī liesāku);
Siers, ņēmu parasto Smiltenes Holandes bija kādi 100- 150 g;
Ola, viena;
Sviestiņš burkānu apcepšanai, Santa Maria garšviela kartupeļiem, citronpipari, ķimenes.
Pagatavošana:
Puķķāpostu notīra, sadala gabaliņos un liek sālsūdenī vārīties līdz gandrīz mīksts kļūst. Kartupeļus nomizo un sagriež vienāda biezuma šķēlītēs. Izklāj pavisu cepamtrauku (man ir Rimi akcijas metāla cepamtrauks- veidne), cenšas, lai nav šķirbiņu, tās aizdaru ar maziem kartupeļu gabaliņiem. Uzkaisa vienmērīgi, bez fanātisma, garšvielu kartupeļiem. Burkānus sarīvē, apcep sviestiņā, līdz kļūst zeltaini, liek vienmērīgā slāni kartupeļiem pa virsu. Trikātas siera sniega bumbas klāj pa virsu burkāniem vienmērīgā slānī, diezgan ķēpīgs pasākums, jo lipīgas. Sieram pa virsu vienmērīgi izkārto jau atlaidinātas garneles, garnelēm pa virsu vienmērīgi izkārto puķkāpostu, puķkāpostam pa virsu liek tomātu šķēlītes. Tomātus apkaisa ar citronpipariem un ķimenēm (bez fanātisma). Liek veidni ar kārtojumu cepties 180 grādos, 10 minūtes. Sarīvē sieru, sakuļ olu un saldo krējumu, sieru iemaisa masā. Pēc 10 minūtēm ņem veidi laukā aplej ar sieraolaskrējuma masu, un liek cepties 150 grādu temperatūrā uz 30- 40 minūtēm, bet laiks atkarīgs no tā kāda cepeškrāsns (man ir elektriskā, kas pūš gaisu i no augšas, apakšas), galvenas indikators ir tas vai kartupeļi gatavi.
Vienkārši pagatvojams, gards, gana diētisks. Garneļu vietā var likt, piemēram, vistas filejas gabaliņus, vai malto gaļu, kas gan iepriekš jāapcep, garšvielas jāpievieno utt.. Kabaču sezonas laikā liku kabaci, tad sautējums sanāca dikti sulīgs. Vienvārdsakot var izpausties pēc sirds patikas :)

Arvien biežāk atgriežos pie domas, ka gribētu apgūt klavierspēli. Atradu jau iestādi kur to darīt- http://www.jaunarigas-ms.lv/ Par šo dzirdētas vislābākās atsauksmes. Ir vēl daži varianti un tāda opcija kā privātstundas, bet tas sanāk dārgāk kā skolas maksa.
Tik tāds 'mazs'sīkums, ka mājās instrumenta nav. To be or not to be?

Brīvdienu bilance tiktāl- lielajam spogulim nolauzts stūris, suņabērna piečurāts dīvāns, iesprūšana guļamistbā, jo kāda mazā delvera pirkstiņi sagrozījuši slēdzenes, kas noslēdzās ar slēdzenes izsišanu. Labākais ir tas, ka brīvdienas vēl nav galā :D
Ievelku dziļi elpu un ceru, ka svētdienā tikai burvīgi parsteigumi sagaidāmi :)
Nē, nu bija jau arī pagalam labi momementi- jauka pasēdēšana ar Li, futbols ar mazo delverēnu un jauka ciemošanās MV krustmātes jubilejā.
Šeit tikai un vienīgi pierādās, ka dzīvēs viss ir līdzsvarā un bez labā mēs nepazīstam slikto un otrādi.

Šorīt pamodod labā omā un eneŗģijas pilna. Saules pilna dzīvojamā istaba, ka pat acis jāsamiedz. MV tapina gardo brokastu omleti, un ir sajūta - kas var būt labāks par šo!
Priekā, par burvīgu piektdienu!

Skumji ap sirdi. Li atsēdināja ar ziņu par Mārtiņa Freimaņa pāragru aiziešanu mūžībā.
Pirmā reakcija bija- come on, kur var tik stulbi jokot.. RIP, Mārtiņ!
Nevaru sevi pieskaitīt pie aizrautīgo fanu grupas, bet Mārtiņš pa šiem gadiem ar saviem darbiem un nedarbiem bija kļuvis mīļš. Grupas Tumsa skaņdarbi bija vieni no tiem ar kuriem kopā augu. Enerģija, kas bija koncertos, mmm- to nevar aprakstīt, tik izbaudīt.
Lai vieglas smitltis!

Šorīt šķirstīju iknedēļas tenku žurnālu, apstājos pie raksta par izbijušu, veiksmīgo autotirgoni. Ziņkārs mākta lasīju tālāk, jo pēc biznesa nobeigšanās, ne vieglās situācijas valstī gribējās zināt kā sokas. Glaunais dzivoklis Lielupē pārdots, ceļojumi atlikti, mājkalpotāja uzteikta, ģimenē palikuši tik divi auto- Maserati un Ferrari. Godīgi, dikti sasmaidījos.
Tak ne man svarīgs maka saturs, īpašumi vai vēl figviņzin kas. Lai cilvēkiem izdodas atkal tik uz zaļa zara!
Vien, mani sajūsmināja loģika, tak tie divi auto pārdodot, būtu atsvēruši vismaz daļu no mājokļa izmaksām. Rakstā uzsvērts, ka mājokli zaudēt bijis īpaši sāpīgi, jo tur uzauguši abi bērni. Man arī mājokli būtu zaudēt viss grūtāk (Nedod Dies to piedzīvot!). Protams, katram cilvēkam savi iemesli un loģika, un ne vienmēr tie ir saprotami citiem.
Dažādi cilvēki, dažādas izpratnes par lietām un būtisko.

Jipiii, februāra sākumā apmeklēšu vienu no iecienītākajām pilsētām- Londonu! Yes yes yes :))
Yeah, London baby!

Tāda priecīgi saspringta bija aizgājusī svētku nedēļa. Šodien pirmā diena kurā varu atļauties veltīt laiku tikai sev. Izbaudu.
Piefiksēju gan, ka nagi jau niez atkal ko sastrādāt un padarīt :)
Mīlīši, jauku pēdējo šī gada nedēļu!

Makten saldi, bet šābrīža sajūtas:
http://www.youtube.com/watch?v=lAYkndpGGlU
http://www.youtube.com/watch?v=g7Q_bq07GVs
http://www.youtube.com/watch?v=-oqAU5VxFWs
http://www.youtube.com/watch?v=BKGAdE6wwTM

Ij ļoti gribēdama es nevaru brīžam pagātni atstāt pagātnē. Viss jau ir lab, tik viens sīkums uzsita dusmu.
Vēljoprojām kopistiski lietojām filmu, seriālu "pārdotuves", līdz šim brīdim par šo pat neaizdomājos līdz attapos, ka man esošās paroles vairs nav derīgas. Tik tiešām sīkums, bet varēja tak civilizētāk. Ak, lai jau..
Šobrīd apjukums, jo šādās lietās esmu pasīva, ja ir, kas tīkams pie tā arī apstājos un neko jaunu nemeklēju. Kur, lai "iegādāju" savus mīļos seriālus, šo to atradu iekš fano.lv vietnes, bet kur ir tie labākie, kur ne tik populāras lietas "dabūt"? Any suggestions?