pie baltas lapas apsēžos...

Vakar izskrēju otreiz. Skriet bija vieglāk, pašsajūta gluži ok, elpošana vēl jāatstrādā, kopumā kādas 40min skrienot- ejot. Neesmu radusi skriet ar kādu kopā, vakar man pievienojās MV. Viņam temps ātrāks, runāties gribas, ik pa brīdim pārjautā vai man viss ok. Mīļi. Mācos būt komandā, jo skriešana man vienmēr bijusi sava veida meditācija, laiks vienatnē- sev. Ir forši to darīt kopā, dusmas gan uz sevi, ka netieku līdzi viņa tempam un līdz ar to nevajadzīgs stress. Izdomāju, ka skriešu gan kopā ar MV, gan viena- pamīšus. Vienvārdsakot skriešu daudz :)