pie baltas lapas apsēžos...

"Preilenīte" Dailes teātrī bija tas kas vajadzīgs šīs nedēļas noslēgumam.

Vakar tomēr izlēmusi par labu miegam, uzrakstīju vien ilgi marinētu epastu. Labi, ka tā. Ap vieniem pamodos un nevarēju aizmigt, stipri vējš plosījās, pēc plīts virsmas pulksteņa mirgošanas sapratu, ka elektrība ir noraustījusies kādā brīdī, ap četriem konstatēju, ka nav ūdens. Ūdens atgriezās īsi pirms astoņiem kopā ar spožumā sauli. Šobrīd gan apmācies un vējains. Prātuļojos vai taisīt zupu vai sautējumu, kamēr sīks guļ. Man patīk vētras, bet šī atnesusi līdzi tādu sabrauktības sajūtu. Organisms prasa pēc Liepājas, neticās, ka drīz būs gads kopš neesmu tur bijusi.

Uzsildīta kafija ain't fun at all. Šķiet, šodien nespīd dienišķā deva svaigas, siltas, smaržīgas kafijas.

Meklējot ideālo vafeļu recepti, netīši uzgāju info linku kur apkopotas ēdamblogu ar piešpricīti ( t.i. ēdamlietas un citas lietas, kas nu kuram vietnes saimniekam aktuālas) adreses. Iedvesmai.
http://homemade.lv/about/

Izvākšanās daļa almost done. Izkrāmēts, aiztransportēts, iztīrīts. Par spīti ne tik raitajam sākumam, viss sanāca gana raiti. No sirds neiesaku kompāniju Bus for rent. norunātā normālā busiņa vietā iedeva puskravinieku, kas loģiski, ka netiktu vārtrūmē. Vēl visam klāt auto netīrs un norunātais laiks ir tik formalitāte.Cerams, tas tik tāds nelāgs zvaigžņu stāvoklis un nav firmas ikdienas koncepcija.. Ar mīļo palīdzību tikām pie cita auto un dikti fiksi. Šodien iztīriju visu, pašai prieks. Vienīgi, iestrēgstot rokturim un negaidot atbrīvojoties dabūju acī līdzekli cīņai ar pelējumu. Sabijos ne pa jokam, bet nostrādāja refleks neberzēt, bet izskalot. Sazvanītais acu ārsts vēl ieteica ziedi ko pasmērēt, bet rīt drošības pēc atrādīšos dokam, lai gan skats un sajūtas ir ok. Tas man par to manu mūžīgo "visu pati varu". Nogurums darīja savu, MV vēl pirms tam teica, ka visu iztīrīs, bet es tik nē nē, visu pati...
Jaunajās mājās ir jauki, par spīti valdošajam haosam. Sajūta kā būtu bijusi prom ilgākā ceļojumā, un nu atgriežos mājās.
Vēl tik interneta pietrūkst :)

Beidzot, pēc piecu nedēļu gaidīšanas, atnāca mana pirmā iherb paciņa. Svētki manā ielā, jo tur iekšā dabiskākas želejkončas, tik ļoooti kārojās, bet šobrīd bija bail eksperimentēt ar mūsu veikalos nopērkamajām. Paciņā vēl šis tas uz kārā zoba un smukumam. Mans dikti apmierināts, tik tas gaidīšanas laiks nu diiiki ilgs.

Juhooo, mamma aizstāvēšanā nopelnījuši devītnieku. Dikti dikti priecājos! :)

Nemanāmi vēroju meitas pūliņus atkārtoti apvelties uz punča. Spīts un liela vēlme liek atkal un atkal mēģināt.
Aizdomājos šai sakarā, ka mums katram sākumā ir tā lielā uzcītība, bet gadiem ejot, pieaugot tai ir tendence mazināties. Jāņem piemērs no meitas.

Mamma dikti priecātos un kursa darbs taptu ātrāk, ja jūs veltītu dažas minūtes sava laika un atbildētu uz jautājumiem aptaujā www.visidati.lv/aptauja/845845054/

No manis personīgi liels, virtuāls PAAALDIES! :)

Mīļauto pārdots. Noskatītais auto vēl procesā. Pircējs pieteicās meitas otras nedēļas jubilejā, zīmīgi. Šodien viss tika nokārtots līdz galam.
Tikai auto, ko tur skumt, bet man tik ļoti patika tā mašīna.. mans guilty pleasure- labi auto un formula 1.
Ar minēto auto saistās arī mans un MV attiecību sākums. Pirmajā randiņā izstaigājot Vecrīgu un nosalstot, tika izlemts braukt pankūkās uz Krasta Lido. Dodamies līdz MV auto, klusībā prātoju kāds tas būs, nu interesanti tak. Un jā, ir! Iespējams dumi vai kā, bet šķiet auto bija pirmais, kas mani paņēma :D
Bet laiki mainās, laiki iet.. Nu prioritāte ir ērtums un kompaktums. Tur īkšķus, lai ar noskatīto auto sanāk kā sarunāts.

Šodien ir mierīgāk. Gaidu un ieklausos.
Atveda no IKEA pasūtīto kumodi, dvielīšus un čūskmantu meitai. Klât iedeva arī šī gada katalogu, aiii tas katalogs ir evil.. jau noskatīju nākamos pirkumus.
Tagad tik jāsagaida, lai MV saskrūvē mēbeli, lai var meitas drēbītes sakārtot, un mājās vēl viens stūrītis būs iekārtots.
Sāpe par žalūziju masīvumu saglabājas, bet ceru, ka ar gaišo uzlikšanu būs bik labāk. Skopais maksā divkārt, kas gan arī nav maz, ekh..Labi, ka izgatavotāji tādi sakarīgi un nāk pretī.

Dienās kā šī, man ļoti gribas uz Liepāju. Nu tā, ka ļoti.

Pārbaudījumu laiks. Nemāku izskaidrot vai tas lielā notikuma iespaidā vai vienkārši zvaigznes tā salikušās. Sajūta brīžam, ka no viena uzdevuma pie nākamā un tā uz riņķi vien. Mana pozīcija ir pārsteidzoši, neparasti nogaidoša, mierīga, zināmā mērā pofigisms, novērotāja pozīcija. Šur tur to derētu izslēgt, bet citur tas nāk par dikti par labu. Pārmaiņas, kuras vēroju kā filmiņu, ieritinājusies dīvānā.

Tikko nomira interaktīvās televīzijas kastīte. Pukš un kastīte nav ieslēdzama. Lieki piebilst, ka TV ieslēdzu, lai noskatītos Bones sēriju un viss.
Man TV bijis nebijis, bet vīra kungam gan pretēji. Labi, ka viņa nav mājās, un Lattelecom solījās rītdienas laikā ierasties salabot.
Kaut kā neiet šodien man..

Nekad nekad vairs neiešu pa diognāli Čaka/Elizabetes krustojumā. Nu vismaz kādu laiku, un tad kad rokas nebūs pilnas ar iepirkumiem. :)
Braši ejot pāri pa diognāli, redzu, ka jaunā māmiņa ar ratiem, ganīdama otru sīci minstinās pa vidu. Lai neuzskrietu virsū pieklājīgi palaidu pa priekšu, pieliku soli, līdz mazajai somiņai plīsa lence un tā atradās uz braucamās daļas. Ceļot somu, nokrita brilles, redzot, ka iededzies sarkanais un zinot, ka braucēji no Čaka ielas vienmēr traki skrien tai krusojumā, atstāju brilles. Pieklājīgs kungs, kas atradās auto uz Elizabetes ielas vēl nokliedza, ka brilles atstāju, bet tikmēr pa Čaka ielu braucošas tām bija uzbraucis virsū. Da štrunts pa brillēm, bet izbīlis nevājš. Dzirdēju vēl vienu briļļu būkšķi, ceru tās nevienai mašīnai stiklā netrāpija.. Atpakaļ vairs neskatījos. Reakcijas lēnumu vēl pastiprināja tas, ka katrā rokā pa iepirkumu maisiņam (nu, lai viss nav jāstiepj vienā rokā :) Garlaicīgi man te nav.
Toties tirgus apmeklējums burvīgs. Vēders priecājas par skābētiem kāpostiem un pārējiem gardajiem dārzeņiem- augļiem.

Piezīmēju sev.
http://bitesblogs.blogspot.com/

Šogad vairāk kā jebkad priecājos par rudenīgajām noskaņām. Dīvaini, jo rudens man īsti nekad nav paticis, bet pēdējos gados tīk arvien vairāk.

Tā, es biju palaidusi gaŗām, ka Imantdienas Cēsīs ir 7. jūlijā. Protams, visas mazās viesnīcas ir overbooked vai arī prasa pavisam neadekvātu summu.
Labie spēki lūdzu sadodieties rokā, lai man izdodas atrast nakstguļas vietu Cēsīs, uz 7-8. jūlija nakti. Ne dārgāku par LVL 30, pilsētas centra robežās ar iespēju diviem izgulēties un ieiet dušā. Lūdzu lūdzu!

Liepājai būs būt jau piektdienas vakarā! Mans ir neizsakāmi laimīgs.

Atļāvos iziet pusdienās kā baltais cilvēks. Tiiik foorša tā Gan Bei terase Galerijas Rīga 7. stāvā. Saulīte, mazliet vējiņa, lai nav par karstu, un glāze atvēsināta plūmju vīna noslēgumā. Ļoti ļoti labi!