pie baltas lapas apsēžos...

Pārbaudījumu laiks. Nemāku izskaidrot vai tas lielā notikuma iespaidā vai vienkārši zvaigznes tā salikušās. Sajūta brīžam, ka no viena uzdevuma pie nākamā un tā uz riņķi vien. Mana pozīcija ir pārsteidzoši, neparasti nogaidoša, mierīga, zināmā mērā pofigisms, novērotāja pozīcija. Šur tur to derētu izslēgt, bet citur tas nāk par dikti par labu. Pārmaiņas, kuras vēroju kā filmiņu, ieritinājusies dīvānā.