Varu tikai apstiprināt Tavas sajūtas, sakot, ka visu dzīvi pavadu ar fundamentālu sajūtu, ka dzīve/pasaule principā ir pretīga, sāpīga, ļauna, melīga, netīra, aplama, paradoksāla, sevī bezcerīga utt.
Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Dievs visu kontrolē, un mēs bieži nespējam pat sākt iedomāties, cik spēcīgs Viņš ir - tas Kungs, kurš ir radījis katru vietu un katru tagadni laikā no sākuma līdz beigām un telpā no Latvijas līdz Universa Galiem. Un šis Dievs nepieļauj nejaušības vai kļūdas. Katra nāvīga slimība, katrs zaudētais bērns, katrs sprāgstošais autobuss, katra nejauši nozāģētā roka kādā mums bieži neredzamā veidā ir vērsta uz visaugstāko Labumu absolūtā izpratnē un bez izņēmumiem. Visa pasaule brēc: "GRĒKS!!!" un Svētā Gara liecība teic pretī: "Kristus!". Grēks - Kristus! Grēks? KRISTUS! Un nav nekā cita, beigu beigās. Nekā cita. Visu savelkot, reducējot uz pamatu pamatiem, ir skaidrs, ka pasaule ir grēks, bet mūžība ir žēlastība. Nepaklausība līdz nāvei un mīlestība līdz mūžīgai dzīvībai. Turklāt Dievs ir tik daudz pārāks savā nepārspējamībā, ka ir radījis perfektu modeli, kurš sevī ietver cilvēka "brīvo gribu", kas arī ir pilnā Viņa pakļautībā. Un tā, visa šī cilvēku suga dalīsies divās grupās - tajos, kas labprāt izvēlas nāvi savā lepnībā un tajos, kas nevarīgi tikuši glābti nepelnītā un visaugstāk slavētā žēlastībā. Taisnība un žēlastība. Dievišķās mīlestības pilnība. Un beigu beigās - viss gods, visa pasaule, katrs cilvēks - Kristum par godu. Katras mūžīgās ciešanas kā pašapmierināts ļaunums, mūžīgi satriekts, un katra mūžīgā dzīvība kā nepelnītas, bezgalīgas mīlestības iemiesojums, brīnums sevī, kas kā visaugstāko brīnumu mūžam slavē to, kurš ir slavas cienīgs pāri katrai izpausmes iespējai. Un šī pasaule, kas tik neprātīgi sāp, briest kā auksta rīta rasa vasaras saules lēktam, vienmēr iznīcības ēnā aicinot visus Dieva bērnus: "atgriezieties! Durvis ir vaļā!" Un kas gan ir pazušana, ja tai seko atrašana - tā ir pamats svētkiem. Bet, kas gan ir pazušana, ja tā ir no brīva prāta? Tas ir negatīvs piemērs, izvēles cena, visa labā vērtības apliecība, kas pat mūžībā kalpo savam mērķim mūžīgi šķirties no patiesības, mūžīgā aiziešanā izceļot mūžīgās atgriešanās svētlaimi. Tās brūces uz Jēzus rokām tur paliks. Mēs stāvēsim ap Dieva troni un dziedāsim slavas dziesmas ar tādu jūtīgumu, kāds iemantojams vienīgi dziļās sāpēs. Skaista mūzika nāk no salauztas sirds. Tāpat brīnišķīgs Glābējs ir priekš šīs drausmīgās pasaules. Var lūgties pēc neitralitātes, var alkt pēc mūžīga Nekā, pēc miera visiem, pēc tukšuma un pilnīgās atbrīves neesamībā, taču Dievs ir esošs, un, tāpat kā pasaule sāp mums virsū mūsu pašu dēļ, tā Dievs mīlēs mums cauri savas mīlestības dēļ. Un Viņa gudrajā prātā visas ciešanas ir vēl daudz gludāk izaustas bez vīlēm un caurumiem, nekā jelkādi cilvēka vārdi spētu izteikt. Tāpēc - jā, bez šaubām, dzīve ir ciešanas. Bet svarīgi ir dot nevis Budas atbildi par cilvēciskiem cēloņiem, bet Dieva atbildi par Krusta sekām.