personāži
mums tērauda konstrukcijās ir pasniedzējs Mieriņš. Ja viņš dzīvotu krūmā zem loga, regulāri dabūtu ar plinti pa galvu.
vakar uz viņa bezmatu galvas bija iesauļojusies cepure.

Siltumfizikā ir pasniedzējs, kurš gan nav tik graujoši simpātisks kā tas, kurš 2ajā kursā pasniedza Ēku daļas, tomēr kaut kas neatvairāms viņā ir. Viņam noteikti ir zem 30, viņš runā lauzītā latviešu valodā, kas izklausās galīgi jauki, putrojas ar garumzīmēm un zīmē shēmas uz ekrāna ar ārkārtīgi saspringtu sejas izteiksmi.

Šodien sanāca būt klāt arī sarunā ar Žani par elektrības rozetēm. Vispār viņš stumda mēbeles un iznīcina maketus un kā runā rūpējas, lai lietas pazustu, bet izrādās viņš patiešām ir tāds. lādzīgs un norūpējies. šajā auditorijā elektrības sistēma esot jāmaina globāli. Parasti viņam ir adīts pelēki dzeltens džemperis ar ģeometriju, viņš brauc ar velosipēdu un lieto ķiveri. viņam nav priekšējo zobu un vispār izskatās un uzvedas tā kā kāds, kuru sauktu Žanis. šķiet, ka viņš šajā fakultātē ir kaut kas aizvēsturisks.

Silvija strādā tēlotāja mākslas katedrā. Viņa ir maza auguma, iespējams, ap 60 gadu veca. viena semestra sākumā izskanēja lūgums iemācīties pasniedzēju vārdus nevis saukt kādu par garo, blondo vai mazo. Viņai ir meitenes augums un stāja un satriecoši sievišķīgs ģērbšanās stils. kopš vasaras prakses es esmu par viņu sajūsmā. viņas runasveidā un darbībās ir kaut kas ļoti izjusts un dzīvīgs. viņa ir vienīgā no pasniedzējiem, kura atņem studentam otu un ar milzu vēzienu pati iejaucas viņa darbā par spīti viņa šausmu pārņemtajai izteiksmei. Pārsvarā visi viņu sauc par Mazo.

Vēl es gribētu pieminēt sekretāri Intu, kura ir pilnīgi neprognozējama savā garastāvoklī un attieksmē, bet pārsvarā izskatās vai nu nāvīgi nogarlaikojusies vai arī stipri paģiraina. viņa nupat ir atgriezusies no Tunisijas.