vecāsmammas dzimšanas diena. Scenārijs atkārtojas. Viņa ieminas par drīzo likšanos ar galvu bedrē. ar smaidu. un visi pārējie sāk "ko tu te runā dumības" "nav jau par to jārunā" "nu ko tad tu šitā". pārmetoši. Es atkal smīnu.

Es miršu, tu mirsi, mēs, jūs, viņi, viņas.

Liekulība. Ai, kā cilvēki izvairās domāt! Lūk tas ir dumji.
"pat arī Mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs"
Ka viņi nedomā, negrib neko zināt un dzīvo tā, it kā rītdiena būtu garantēta.