annāputra ([info]sivns_sniegaa) rakstīja,
@ 2007-12-10 22:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:the weakerthans - utilities

Par daudz ir sarunu, kurās netiek pateikts nekas. vai arī sarunāti kaut kur dzirdēti sūdi.
Šodien es centos piedomāt pie visa, ko saku, lai novērotu, cik daudz es pasaku neko. Identificēšana ir pirmais solis. Visvairāk nekas tiek pateikts, baidoties no klusuma pauzēm. ar mazpazīstamiem cilvēkiem viņas ir nepatīkamas. es jau arī neizturēju.
nevajag runāt, ja nav ko teikt.
dažreiz runājot neko vai kaut kādus sūdus var aizskart kaut ko, kas izvēršas par jēdzīgu sarunu.
nez kā tad ir.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]greeta
2007-12-11 04:49 (saite)
tad kad daudz jaadziivo pie mazpaziistamiem cilveekiem un tad kad vienkaarshi taa visa ir par daudz ,kaut kaa iesleedzas vieglaa kluseeshana.tagad esmu kaukaadaa mazpilsseetaa spaanijaa,shitais dzheks pie kura palieku kraamee mantas,lai riit dotos uz tuksnesi,runaa pie sevis spaaniski kauko,es vinjam paliidzu,ja vajag dazhbriid kauko iepakot.iepazinaamies pirms paaris stundaam.var buut arii shitaa.man patiik.bet ir arii daaudz neirotisku cilveeku,kas nemaak nerunaat.taapeec parasti izliekos,ka nerunaaju ne franciski ne vaaciski,stopeejot iipashi atkriit atbildeeshana uz vieniem un tiem pashiem jautaajumiem.bet to var iemaaciities diezgan aatri,ja saprot cik taadaa veidaaa energjijas ietaupaas un cik sveeta taa kluseeshana ir.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?