2015 divos redzējumos
G: "Viņš tik nāca un nāca - dažreiz viņš nebija viens - un gūlās man virsū, kā vien gadījās. Ar to es negribu teikt, ka viņš mani tīši pazemoja - bet sēdēja un gulēja virsū gan, turklāt bieži ar nepareizo galu (lai gan kurš, pie velna, ir pareizais gals, kad kāds ņem un tevi šitā izmanto, pat nepajautājot, ko tu par to domā?). Visu cauru gadu klabēju, grabēju, putekļi bira no manis kā aizvēsturiska pelavu maisa - un visu šo laiku viņš, viņi, viņas pat nejēdza nosaukt mani pienācīgā vārdā. Esmu nosēts ar ādas plēksnītēm, matiem, pelniem un lietām, par kurām es labāk klusēšu. Un kam tas viss? Ko tas nozīmē? Gaidu kādu citu, labāku gadu par 2015, lai gan īstenu izeju no šīs situācijas neredzu - dziļi sirdī ticu, ka vienmēr palikšu tikai kāda cita dzīvības atspulgs, krāšu svešas asaras, sviedrus, laimes un nelaimes, bet nekad, nekad neviens nedzirdēs manus klusos šņukstus, saimniekam aizejot."

L: "Lielu daļu 2015. gada pavadīju guļot gultā."