vainas sajūta - ne apziņa, līdz apziņai tiek retais - liecina par nodotām vēlmēm, un vainas sajūta ir liela mīkla, jo, no vienas puses, skubina piepildīt vēlmes, no otras - tieši ļauj nepiepildīt vēlmes, tas ir simptoms, kurā ir arī sava daļa baudas, proti, tā ir paškontroles forma mazohisma toņkārtā. tā ir aizsardzība pret šausminošu brīvību. konservatīvs vainas sajūtas risinājums ir pakļauties “tam, kas vaino”. bet tad savā ziņā izzūd tas, kuru vaino. vai pastāv citi risinājumi? konservatīvais risinājums no vainas sajūtas atbrīvo, bet neatbrīvojoties un nepakļaujoties “tam, kas vaino” paveras ceļš - uzskatu, ka daudz ciešanu pilnāks - uz interesantāku subjektivitāti. jo papildus citam (tam, kas vaino), kurš, protams, nekad nepazūd (there is no place here that does not see you), parādās arī iespēja būt dialogā ar sevi (to, kuru vaino). bet maksa par to ir vainas sajūta.