Homērs ir mans mīļākais autors*. Ģiezena tulkojumā, kur pantmērs ir vienmuļš atdzejas izvēļu dēļ, viņš lasās drusku māksloti, Homēra dinamiskā strauta vietā ir, nu ja, drīzāk līgana Daugaviņa, bet cildenums un rāmums, maigā šūpošanās - tas, kas Ģiezenam, acīm redzot, ir bijis mīļākais Homērā, - ir pārcelts lieliski, vienkārši tīras, skaidras emocijas, jūtu rāmā nomaiņa cauri dienām un naktīm, vērojot kopumā cienījamus un vērtīgus cilvēku darbus. pat ja tas nesaskan ar Īliadas slaktiņiem, tas arī ir galvenais.
*hi-hi-hi, ha-ha-ha
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: