lielākā daļa cilvēku maksimāli sevi apspiež un ierobežo un dzīvo neautentiskas dzīves un tā vietā viss release notiek uz iekšpusi un labākajā gadījumā kļūst par obsesīvām iekapsulētām pārliecībām vai kuņģa čūlu un sliktākajā par asins vēzi. tās saucot par atipiskām/ ekstrēmām, jo tad mums vajadzētu definēt, kas ir normāli, un mēs ātri vien atdurtos pret patriarhiju kā šo normu noteicēju.