Aha, vēl gribēju ierakstīt, cik angļu valoda, laikam jau prozaiskā ikdienas lietojuma dēļ, ir nenovērtēta.

Nu piem, tie graciozie vienzilbjnieki, ne kā latvju pirksts, monstrs, dzirksts, sirds, ir tik ļoti daudz (kaut vai notveriet atskaņas vārdiem rot, sap, moon, run, down, ātri ieies simtos, tūkstošos varbūt). Labi, darbības vārdos arī latviešiem ir ok.

Un vēl foršs ir uzsvars uz nozīmes daļu-latviski ir forši, bet ne vienmēr-ilgs, smags, sarkans pretī nāk neilgs, pasmags un iesarkans, aber angliski būtu piem irrational, compatriot, accompany, utt.

Nu un sal. ar citām valodām (šis no intervijas ar b-hesu), apstākļa vārdi arī šādā ziņā ir parocīgi (cf completamente), utt. bet pati spozme jau protams autoros, kuri cīkstās ar šo pūķi (skatos uz piem pinčonu vai n-bokovu), un, protams, pat neievaino, bet dzirksteles, kas šķīst, varam atlecot no zvīņām, ir lieliskas.