moka tāda ķecerīga doma - vai tad īstenībā nav labi, ka no grieķiem saglabājies ir tik maz? norobežoju - runāju par daiļliteratūru. ir zināma pārliecība, ka saglabājās tie darbi ne jau tikai fortūnas dēļ vien, darbojas arī kvalitatīvas atlases princips.

vai tad par sanskrita literatūru kāds saka - o, viņiem tur daudz laba? nē, lielākoties zina tikai divus, bet saglabājies ir pārāk daudz. ja par grieķiem teiktu - saglabājies daudz, bet nu tur arī daudz draņķa... tie nu gan būtu meli. man īstenībā prieks, ka par grieķiem to nevar teikt, cita lieta, protams, teorētiskie pārspriedumi un milzīgie robi viņu izpratnē.