Ikviens, kurš lasījis D. Koplendu, būs pazīstams ar viņa moderno izmisumu, un šis raksts varētu kalpot kā Big Data 101 (For Paranoid People). starp citu - presto, ""great minds think alike"".

Lai vai kā, šī rindkopa ir ļoti inčīga: 
"The Unabomber — Theodore “Ted” Kaczynski — seems like a poster boy for this strain of yearning. He had literally no data stream, save for his bombs and his manifesto, which ended up being his undoing. How? He promised The New York Times and Washington Post that he’d stop sending bombs if they would print his manifesto, which they did. Then his brother recognised his writing style and turned him in to the FBI. Machine intelligence — Artificial Intuition — steeped in deeply rooted language structures, would have found Kaczynski’s writing style in under one-10th of a second."

Teksts slīprakstā pateikts tā, it kā šāda metode jau pastāvētu, vai tas vismaz jau būtu iespējams, taču pirms pāris gadiem FIB mēģināja un nespēja atrast Silk Road īpašnieku, vadoties pēc vārdu izvēles (language analysis). Viņi to darot uzdūrās kādam liberastiskam blogerim - skatīt #5 šeit. Diez vai tas ir krasi mainījies. 

Man liekas, ka identificēt cilvēkus pēc valodas būtu pa spēkam tikai īstam AI. Pārāk lielas galvassāpes sagādā tas, ka cilvēki atsevišķās situācijās runā pavisam savādāk, un liela nozīme ir tradīcijai. Tas ir, būtu viegli noteikt runas vai teksta žanru un situāciju: "Šis runātājs, šķiet, sazinās ar savu mammu." vai "Šis teksts izskatās pēc eposa, jo rakstīts heksametrā, un tajā bieži izmantots vārdu savienojums 'spulgace Atēna'". Vai arī "šī ir bēru runa, jo tiek runāts par nelaiķi." Bet divas bēru runas, ko rakstījuši dažādi cilvēki, var būt praktiski neatšķiramas un pilnīgi neindividuālas, jo to formu, saturu un vārdu izvēli nosaka jau pastāvoši paraugi. Nu, piemēram, Roulingas detektīvromāna žanra grāmatu, rakstītu ar pseidonīmu, atklāja nejauši, turklāt pēc tam, kad to bija nopirkuši 8,500 cilvēki. 

Vārdu sakot, man liekas, ka vismaz šī no D. Koplenda aprakstītajām lietām mums draudēs tikai tad, kad cilvēki jau būtu kļuvuši par AItām. Un latviešiem tas nedraud nekad, jo tad mūsu valoda vai nu vairs nepastāvēs, vai būs komerciāli neinteresanta.