zudušo neatgūsi, bet:

uz koncertu mani pavadīja čoms, ar kuru iepriekš bijām izdzēruši pudeli piparmētru liķiera (jā, tā, kuru vairs neražo), viņš mani veda gar kanālu, toreiz viņam bija melni, gari mati un viņš pēc miesasbūves un uzvedības atgādināja aptrakušu elfu.

spīķeru zālē pirms koncerta tualetē aizspraucos garām pāris cilvēkiem. kad tiku pie kabīnēm, priekšā bija cilvēki. bārdains džeks teica: nu, un ko tev deva iespraukties. tad es teicu, ka ceru, ISIS spēlēs vecās dziesmas. cits bārdains džeks teica: nu, un kas tad būs, ja spēlēs vecās dziesmas.

sāka, man šķiet, Dalek – tāds noizrepa džeks, no uzstāšanās atceros gaismu ņirbu. Mamiffer bija ļoti smuka taustiņinstrumentāliste, Ārona Tērnera sieva. tad nāca ISIS, apgaismojums viscaur zālē palika kā ofisa telpā. Tērners paskaidroja, tas tādēļ, ka basistam ir fotosensitīvā epilepsija un palūdza fotogrāfēt tikai bez zibspuldzes. (basists visu koncertu ar šausmām skatījās uz A. Ivbuli, vai kas nu to pasākumu fotogrāfēja.)

Spēlēja viņi šīs un varbūt vēl citas dziesmas: Hall of the Dead, Stone to Wake a Serpent, Dulcinea, 20 Minutes / 40 Years, Ghost Key, Backlit, Threshold of Transformation, Carry. Backlit/Carry likās izvēlētas, jo vairāk atbilst viņu vēlīnajam stafam.

Kad bija jāprasa bis, uz skatuves uzkāpa skatītājs ar gariem matiem un garu bārdu. Viņam trūka vairāku priekšzobu. Viņš vicināja rokas un mēģināja uzkurināt pūli, saucot: "ISIS, ISIS".

Uz bis grupa neatnāca.

Tēvs mani aizveda mājās no Rīgas, prasīja, cik esmu dzēris. Atbildēju, ka vienu alu. Pēc tam pāris nedēļas pavadīju slimnīcā.