vēlreiz par emocionālajiem tematiem. man tādi ir daži, daži no tiem - diezgan specifiski.
uzskaitījums:
æina renda (15 gadu vecumā par viņu uzrakstīju ļoti debīlu recenziju. tāpat biju pieķēries sev kaitīgām idejām, kas nāca no viņas)
rasisms/diskriminācija (pats sevi uzskatu par viena cilvēka minoritāti)
antīkā pasaule, galvenokārt grieķi (viņi man ir sagādājuši dažus no dzīves patīkamākajiem mirkļiem)
vairāk jāizplūst pie sazvērestības teorijām, kas arī manī izsauc diezgan nepamatotu reakciju. lai gan vispār - dodiet tādiem cilvēkiem vaļu, un būs jums kas līdzīgs anti vaxxers movement, tikai ar sekām neparedzamākam nekā cilvēku nāve.
nu tad, kādu 13 gadu vecumā biju sarunājis audzināšanas stundu, lai pastāstītu cilvēkiem par illuminati. par viņu eksistenci biju uzzinājis no interneta. mājās daudz nodevos tematiskām dokumentālajām filmām (lai saprastu, cik dziļi tur biju iekšā - biju uz robežas, lai noticētu deividam aikam) un biju tik aktīvs, ka pat mēģināju pievērst īstajam ceļam tos pāris draugus, kas man bija ārpus interneta.
skolotājai es ļoti patiku, tāpēc viņa pat nepajautāja, par ko es taisos runāt, tikai uz priekšu. taisīju prezentāciju, domādams, ka visus tūlīt apgaismošu. man tur vajadzēja pāris faktus, tāpēc vēlreiz skatījos kaut kādu doķeni, cītīgi pierakstīdams to pašu kliedzošāko. tad vēl kādu doķeni. un - vienā brīdi man radās nesakritības.
es vairs neatceros par ko tieši, laikam par 11. septembri un tērauda stieņu kušanas temperatūru. vai varbūt par kaut ko citu pavisam nesaistītu.
lai tur būtu kā būdams, tām filmām pat savā starpā, pat tajā apburtajā lokā nesakrita fakti. biju ļoti vīlies, ka vairs nevaru taisīt prezentāciju, bet vēl vairāk vīlies par to, cik viegli mani apmuļķoja - tas viss taču izskatījās tik nopietni.