Jau kādu laiku domāju par šo izteikumu intervijā ar Juri Pūci (A/P!):

"Principā [atkritumu apsaimniekošanas izmaksas] būtu jāsedz nevienam citam kā patērētājam, jo mēs esam vienīgie, kas atkritumus veido. Neviens cits kā patērētāji atkritumus neveido. Un patērētājam ir jāmaksā par to."


"Pieprasījums rada piedāvājumu", manuprāt, ir greiza aksioma. Pieprasījums pēc kolas nevar pastāvēt, kamēr kola nav izgudrota. Uzņēmēji ar jauniem produktiem un reklāmas industriju paši rada pieprasījumu. Līdz ar to uzņēmumi (it sevišķi lielie) ir līdzatbildīgi pie atkritumu rašanās.

Savukārt atkritumu šķirošana u.c., manuprāt, no "atbildības uzņemšanās", ir jāpārpozicionē par lietu, ar kuru vienkāršie ļautiņi vienkārši ar savu klātbūtni, par spīti romantiskām neveiksmēm, nodzertam prātam, mērķa un ambīciju trūkumam, var pielikt klāt kopējam labumam vai drīzāk atņemt no kopējā sliktuma.