mans dienas režīms jau kādu pusotru gadu ir pretty much the reverse of a normal person

tas vispār nedaudz izmaina laika uztveri. darāmo sarakstā es rakstu "21. marts" nevis 21. marts. tas ir, rakstu ar pēdiņām.

izņemot klišejiskus "ooo, es dzīvoju pa naktīm *savelk apkakli vampīru grāfa manierē", man laikam nav attaisnojuma šādam dzīvesveidam.

taču katrreiz, kad, kādu apstākļu spiests, esmu nonācis normālā režīmā, es uzduros kaut kam foršam netā, ielasos kādā grāmatā vai ko tādu, un tad ir pienācis rīts. pasaule mani vēl joprojām pārāk izbrīna, lai tā vienkārši aizietu gulēt.