viena laba lieta, ko apguvu skolā, bija no mājturības skolotāja. viņš teica: "darīt negribas nekā, laikam būšu dzejnieks".
pilnībā piekrītu - neliekas, ka pienesums kādam "kopējam labumam" - ar ko saprot "darīt" - būtu tā vērts, lai gribētu to darīt. ar to nedomāju, ka kalpotu kādai abstraktai "dzejnieka identitātei", vienkārši svarīgāks par ļaužu pūliņiem, kurus, dies pasarg, vismaz kaut kādā mērā cienu, liekas vienkārši tas, kas ir.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: