Skotija
daudz stopējam-viens vīrietis stāsta par "croft", un viņam pieder viens krofts-apmēram zemes gabals, w/many strings attached. t.s. Highland Clearances laikā (19.gs) virsīpašnieki cilvēkus meta ārā no viņu apdzīvotajiem kroftiem, lai tur audzētu lopus, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Skotijas ziemeļos ir maz cilvēku. daļēji man ir "viņi darīja, ko varēja" iespaids par Skotijas nesenāko vēsturi (pirms mūsdienām): cilvēki līkām mugurām, hroniskām iesnām un drūpošiem zobiem. tiešām daudz aitu. vīrietim ir mīļākais kalns, kurā viņš vairs nevar uzkāpt, jo sabeigti ceļi. viņš ir pretstats mums, kuri izlutināti pilsētā. aizbraucam uz salu, pamostamies peļķē, tālāk vairs nedzīvojam teltī. gēlu rakstība atgādina nejaušus sitienus pa klaviatūru. interesantas saiknes ar Skandināviju un, protams, ziemeļu salu incidenti 1.,2. karā. visi ir ļoti laipni-autobusa šoferis ļauj samaksāt galapunktā, jo mūsu karti neņem. beigās ļauj vienkārši nesamaksāt. salās mākoņi staigā virs galvas. var redzēt, kā rodas lietus. brieži, zaķi, vāveres, Lomonda ezera mežu ērces, taču pēc tuklīšiem jābrauc uz Islandi vai Šetlandi. Skajas salas akmeņi. kalni ir "pretīgi" tāpat kā mūsu stenošie, no zemes uzturu melnām rokām grābjošie senči.