murgs #6
man principā jau pāris nedēļu nav, ko teikt, jo es tīri ok jūtos. (atvaino, ciba)

nevis apmierināts, bet tīri ok. biju uz tune-yards, kas bija kruti, sen nebiju tā pakratījies, pāris brīžos bija sajūta kā korī, kad balsis izdreb cauri visam ķermenim.

tūlīt sēdīšos klāt platona "dzīrēm", šeit palielos, ka lasu grieķiski. tas beisiklī ir darbs, kurš jāparāda ikvienam, kam liekas, ka tā vecā senatne ir garlaicīga un ar mūsdienām nesaistīta. reāli tur aristo-ballītes norisinās ne sliktāk, kā tagad - impromptu sacerējumi, ierēkšana par popkultūru, nu, beigu galā, arī nopietni par svarīgo un mazsvarīgo. vislabāk man patīk tā dēmokrātija - tā kā daudzi no viņiem ir pohaini, visi vienojas, ka katrs varēs dzert, kā tīk.

tad vēl kaut kad braukšu pie šiksas *sakrustoti pirksti, desmitreiz pārspļauj pār plecu* uz tālu zemi. drusku jāparukā, aizbraukšu arī. tas principā viss.