Atcerējos par klasesbiedreni, kurai pāris klasītes sēdēju blakus. Kad rakstījām diktātus, mēs vienmēr pārskaitījām, cik rindas kurš pierakstījis.

Pabeidzot skaitīt, viņa vienmēr nopriecājās - tā, it kā būtu ko lielu uzvarējusi. Es centos rakstīt pēc iespējas šaurākiem burtiem, lai mazāk rindiņu, arī priecīgs un pārliecināts, ka katru reizi esmu uzvarējis.

Beigās esam uzvarējuši katrs savā spēlē. Viņa ar ārzemniekiem dzīvojas pa Ibizu un Dubaiju, es daru to, ko daru.