īsti neprotu to noformulēt, bet, ikdienā strādājot ar tekstiem, bieži vien tos "pārradot" citā valodā (angļu/latviešu), gadās redzēt ne tikai to, ka "kultūrtelpai" neder vienas un tās pašas lietas, t.i. atsauces vai joki, kas paģēr specifiskas zināšanas, bet arī to, ka pārtulkojot un atmetot lieko no vienas vai otras puses, teksts kļūst skeletālāks, iespējams, ka tīrāks, noteikti lasāmāks, un varbūt, gan jau atkarībā no katra konkrētā teksta, šādu metodi var izmantot kā skrāpi, līdz paliek tikai kauliņi