no savas ierobežotās pieredzes varētu teikt, ka konkrētiem cilvēkiem pašiem vairāk palīdz nevis kustības, iestaigāti domu ceļi, kā strukturēti domāt par savu dzīvi vai vietu sabiedrībā (feminisms, toxic masculinity), bet gan vēlmes, make or break vēlmes. es spriežu pēc tā, kas man visvairāk pietrūkst. un, protams, vēlmes (nu, drīzāk "desires" nevis vēlmes) ir aristokrātu prerogatīva (barts saka, ka pūlim nav vēlmju, tikai plezīri), bet tas man pašam nemazina šī jēdziena vilkmi.