es mēdzu apcerēt, kas man tā par īpašu dotību būt tik domās pārņemtai un izklaidīgai, un spēt nobēdzināt sadzīvē nepieciešamas lietas sev absolūti neatrodamās vietās. pieļauju, ka atslēgu meklēšana vien man ir noņēmusi kādus dzīves gadus no tā stresa. tad arī aizdomājos, ka, ja man vienmēr būtu tīri izlaizīta māja, tad droši vien tā negadītos :(