man tik ļoti patīk krievu valoda.

tak vispār patīk sajūta, urbjoties valodā. svešie vārdi lēnām izsaka ko pilnīgi neredzētu, un rodas tāds mistisks prieks, kad valoda kā tāda slidena masa vai drīzāk ķirzakas aste neļaujas noķerties un atstāj tevi ar mazumiņu.

ai, cik labi ir nesaprast, un cik labs ir viss tas nepateiktais, nesaprotamais. tāpat kā tie stulbie grieķu fragmenti, kas miedz ar aci, bet iepļaukā, ja esi pārāk padevīgs.