no morāliem spriedumiem - it sevišķi normatīviem un ka morālas/estētiskas kategorijas "labs" un "slikts" pastāv tikai attiecībā uz kādu, kam tās tādas ir, nevis kā "pseidoobjektīvs kritērijs" piem. vārdu salikumā "laba grāmata".

kas saprot un jūt ārējo pasauli kā per se nepiesātinātu ar jēgu un kam ir pietiekama distance no ieaudzinātiem/ieaugušiem afektiem, lai varētu apspriest lietas bez stereotipiska nosodījuma.

un kas vairāk vai mazāk samierinās ar determinismu, vai vismaz atzīst, ka, ja netic pirmkustinātājam (causa sui), tad viņi tic, ka viss ir iepriekš noteikts ar dažādām no tā izrietošām sekām.