tā vietā, lai mēģinātu izgulēt klepu pirms pozīša, bezjēgā smēķēju un lasu/skatos/klausos par ķīnu. tas ir tik interesanti, tik jocīgi, tik episkās proporcijās, un vispār piem. tie paši Tjaņaņmeņas prikoli ir tik daudz kas vairāk par "dajķe svobodu", nē, tur ir par cilvēcisko siltumu un džagernautu, kas samaļ cilvēku expektācijas un sapņus, kā mērauklu uzstādot "to get rich is glorious", kas ir saprātīga atbilde nesaprātīgai pasaulei, bet, protams, ar to ir aj cik par maz. (tak banāli, bet sentiments - un vēl muļķīgas vārdu spēles - ir teju mans destilāts.)