Es sākumā balsī lamājos. Bet "Bedre" un "Lūdzu, lūdzu, lūdzu" tiešām iesaku, ja dabū grāmatu, tur katrs teikums ir vietā. Latviski esmu lasījis šausmīgi maz, bet prozā tāda veida izteiksmi - kur lasītājam tiešām jāiesaistās, un noklusējumi ir jēgpilni attiecībā uz "dzīvi", nevis radīti kā "spēle" vai "galvlauzis" - vēl neesmu redzējis.